No ārsta kundzes par prezidenta kundzi 0
Par mūsu atjaunotās valsts trešo prezidentu no 2007. līdz 2011. gadam kļuva veiksmīgs ārsts, Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta vadītājs Valdis Zatlers. Viņa sieva Lilita Zatlere stāsta, ka allaž ir bijusi sabiedriska un darbīga, tāpēc nokļūšana sabiedrības uzmanības centrā kā Valsts prezidenta kundzei lielas grūtības nav sagādājusi. Vienīgi bijis jāiemācās sadzīvot ar privātās dzīves publiskumu, kad katru tavas dzīves mirkli fiksē un apspriež. Turklāt ne vienmēr pozitīvā gaisotnē, bet tam jāstāv pāri. Draugi savu attieksmi nav mainījuši, bet paziņu lokā gan daudzi pēkšņi gribējuši draudzēties. Zīmīgi, ka šī vēlme viņiem zudusi līdz ar prezidenta pilnvaru laiku. Vaicāju – vai grūti bija pildīt prezidenta sievas misiju?
Lilita Zatlere: – Ja dzīvojam mīlestībā un saskaņā, tad taču esam vienoti. Tu viņu mīli. Tu pamosties no rīta – viņš ir tev blakus, viņš ir līdzās arī dienas laikā, vakarā. Un tad nekas nav par grūtu. Tas ir kā elpot, mēs taču elpojam, par to pat nedomājot. Kad Valdis bija ārsts, es priecājos par katru viņa veiksmi un pārdzīvoju katru neveiksmi. Tāpat, kad viņš kļuva par Valsts prezidentu. Visvairāk viņam manu atbalstu vajadzēja slimības laikā, tad nedomāju, vai man ir grūti, vai es to izturēšu. Un sapratu – varu izdarīt daudz un stāvēt visam pāri. Kad saskaries ar lielu, dziļu nelaimi, tad ir vajadzīgs tas maigais, netveramais spēks.
Prezidenta darbs nav atdalāms no privātās dzīves. Vīrs reizēm jautā manas domas, bet viņš tāpat darīs, kā uzskatīs par pareizu. Varbūt reizēm vajag tikai apliecinājumu, varbūt no malas redzama vēl kāda nianse. Jā, daudziem atrašanās valsts augstāko amatpersonu statusā ir pārbaudījums ģimenē. Bet man ir veicies ar vīru. Pirms tam bijām draudzīgi un mīļi. Un tādi esam arvien. Kad Valdis bija ārsts, gājām blakus viens otram, kad viņš bija prezidents, turējāmies kopā vēl ciešāk. Es vairāk domāju par viņu, lai viņam būtu labi. Un, ja viņam būs labi, arī man būs labi. Tā ir līdzatkarība no vīra, bet tā mana dzīve ir izveidojusies. Es nevaru iedomāties pasauli, savu pasauli bez viņa.
Atcerējos presē lasīto – kad Valdi Zatleru izvirzīja Valsts prezidenta amatam, viņš teica, ka viņam svarīgs dzīvesbiedres viedoklis, lai ļauj apspriesties.
– Par to pēcpusdienu, kad Valdis pārnāca mājās ar jautājumu, vai kandidēt prezidenta amatam, nav daudz ko stāstīt. Biju nedaudz pārsteigta par piedāvājumu un, protams, iepriecināta, ka man tiek jautāts viedoklis pirms lēmuma pieņemšanas. Atbilde bija ātra. Ja jau viņš ir gatavs ielēkt nezināmajā pasaulē, es dodos līdzi. Iedzērām pa glāzei vīna un mēģinājām iedomāties, kas ar mums tālāk notiks. Protams, pēc tam piedzīvotā īstenība ievērojami atšķīrās no mūsu priekšstatiem. Bija 2007. gads ar visu tam raksturīgo noskaņojumu sabiedrībā. Mēs bijām daudz pozitīvāki nekā pasaule ap mums, šodien atzīst Lilita Zatlere.
