Dombrovska demisija paver “zaļajiem zemniekiem” durvis uz valdību 5
“Kopš pagājušās ceturtdienas Zolitūdes traģēdijas esmu daudz domājis par savu morālo un politisko atbildību šīs traģēdijas kontekstā. Šodien pārrunājot šo jautājumu ar Valsts prezidentu, esmu pieņēmis lēmumu par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata,” vakar preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu paziņoja Dombrovskis, bet noliedza, ka prezidents būtu viņu uz to mudinājis. Viņaprāt, pašreiz Latvijā nepieciešama jauna valdība, kurai dots jauns uzticības kredīts un kurai būtu skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts. Tādēļ tai esot jābūt “pēc iespējas plašākai labēji centrisko politisko spēku koalīcijai”.
Pēc jaunās valdības apstiprināšanas Dombrovskis plāno atgriezties Saeimā kā ierindas deputāts. Tā kā pašreiz valstī ir sēru nedēļa, “Vienotība” aicinājusi politiskās konsultācijas par jaunās valdības veidošanu sākt nākamnedēļ.
Vienīgā izeja – demisija
Politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse uzskata, ka premjeram īsti nebija citas izejas. “Sāksim ar to, ka Valsts prezidents ļoti strikti un stingri pateica to, kas notika Zolitūdē, – masu slepkavība, par kuru jāuzņemas atbildība. Šis izteikums izskanēja visā pasaulē, visos lielākajos ziņu kanālos. Un pasaules prakse paredz, ka šādā situācijā politiskām personām jāuzņemas atbildība. Taču sekojošajās dienās nekas nenotiek. Neatkāpjas ne ekonomikas ministrs, kurš atbild par būvniecības nozari, ne iekšlietu ministrs, kurš atbild par iekšējo drošību. Pats Dombrovskis nesen, runājot par tieslietu ministru Jāni Bordānu, izteicās, ka par ministra darbu atbild valdības vadītājs. Ja viņš pēc Zolitūdes traģēdijas nespēja panākt, ka politisko atbildību uzņemas tie, kuri atbildīgi par nozari, tad nekas cits neatlika kā atkāpties pašam. It sevišķi ņemot vērā sabiedrības spiedienu,” teica Kreituse. Viņa arī piebilda, ka šī bija viena no retajām reizēm, kad Dombrovska rīcībā bija manāmas cilvēciskas jūtas.
Saskaņā ar Satversmi demisionējusī valdība turpina strādāt, kamēr tiek sastādīta jauna, pat ja tam būtu nepieciešami gadi. Teorētiski Valsts prezidents varētu atkārtoti nosaukt Dombrovska kandidatūru premjera amatam, bet Kreituse un citi eksperti apšauba šādu iespējamību. Sak, ja nespēja savaldīt šos ministrus, tad nez vai spēs savaldīt nākamos. Arī pats Dombrovskis no šāda piedāvājuma atteiktos: “Šo jautājumu jau pārrunāju ar Valsts prezidentu. Neuzskatu, ka, uzņemoties politisko atbildību, būtu iespējams tūlīt atkal sēsties premjera krēslā.”
Gaidāma koalīcijas paplašināšana
Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka, ņemot vērā nesenos notikumus un to, ka nākamās parlamenta vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, pašreiz nav īstais brīdis sākt pliekanu politisko tirgu. Viņaprāt, vispareizāk būtu saglabāt pašreizējo partiju sastāvu, aizpildot pustukšās tieslietu un vides ministra vietas, un nostrādāt līdz vēlēšanām.
Taču aizkulisēs jau tiek zīmēti citi varianti. Ja vien prezidents nelems citādi, tad jaunās valdības veidošanas iniciatīvu gatava uzņemties “Vienotība”, kurai pat esot savs kandidāts – Dombrovska pēcteča amatam partija jau laikus gatavojusi pašreizējo aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš gan pats vairāk tiecas uz Eiropas Parlamentu. Premjera atvadu vēlējums par “pēc iespējas plašāku labēji centrisku partiju valdību”, visticamāk, lasāms kā neoficiāls aicinājums nākamajā valdībā atrast vietu arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). “Vienmēr esam bijuši valstiski atbildīgi un esam gatavi strādāt valdībā, ja pārējās koalīcijas partijas atzīs, ka sarkano līniju novilkšana bija kļūda. Katrā ziņā no opozīcijas komforta zonas esam izsisti,” teica ZZS pārstāvis Uldis Augulis.
Arī eksperti vērtē, ka lielākie ieguvēji no Dombrovska demisijas izraisītās situācijas būs tieši “zaļie zemnieki”. Turpretim pie lielākajiem zaudētājiem tiek skaitīta iekšējo domstarpību plosītā Reformu partija (RP). Tās jaunajam vadītājam Edmundam Demiteram nav izdevies uzlabot mikroklimatu frakcijā. Ja jau Zandas Kalniņas-Lukaševicas virzīšana vides ministra amatam izraisīja gandrīz šķelšanos reformistu vidū, tad vēl vienas koalīcijas veidošanas sarunas RP varētu arī nepārdzīvot. “Tieši pašreizējo valdību veidojot, no RP atdalījās tā sauktais Olšteina sešnieks. Ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā šī vēsture atkārtosies,” prognozēja Kreituse. Turklāt RP jau tā knapajam reitingam varētu iegriezt arī fakts, ka Dombrovskis izdarīja to, kas tika gaidīts no reformistus pārstāvošā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta. Šķiet, ka RP labi apzinās, ka viņu ietekme koalīcijā ir krietni sarukusi, tādēļ arī retorika par sarkanajām līnijām ir pieklusināta. Nākamnedēļ partija lemšot par iespēju strādāt vienā koalīcijā ar ZZS.
Ušakovs premjera piemēram nesekos
“Vienotības” vadība, līdzšinējās koalīcijas partneri, ministri un neatkarīgi eksperti par Dombrovska soli lielākoties ir pārsteigti, bet ir vienisprātis, ka premjers rīkojies vīrišķīgi un valstsvīra cienīgi. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa intervijā “Latvijas Radio” uzsvēra, ka Dombrovskis rīkojies atbildīgi laikā, kad citi politiķi nodarbojušies ar “politisko futbolu” un mēģinājumiem celt sev reitingus uz Zolitūdes traģēdijas rēķina.
Līdzīgi uzskata arī NA pārstāvis Raivis Dzintars: “No morālā aspekta Dombrovska lēmumu vērtējam ļoti augstu, jo viņš uzņēmās politisko atbildību situācijā, kur tīri cilvēcīgi viņa vainas nav.” Viņaprāt, arī Rīgas domes vadībai, kas ir atbildīga par pašvaldības būvvaldes darbu, vajadzētu sekot šim piemēram.
Opozīcijas pārstāvji Uldis Augulis (ZZS) un Valērijs Agešins (“SC”) premjera lēmumu par demisiju sauc par absolūti pareizu soli. Tomēr, jautāts, vai tāds pats pareizs solis būtu jāsper arī viņa partijas biedram – Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, Agešins samulst: “Man kā Saeimas deputātam nav kompetences spriest par Rīgas domes darbu.”
Jau uzreiz pēc Dombrovska paziņojuma par demisiju sociālajos portālos un ekspertu komentāros uzskanēja viedokļi, ka līdzīgi būtu jārīkojas arī Rīgas domes vadībai. Taču ne Rīgas mērs Ušakovs (“SC”), ne vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”) no saviem amatiem nedomā atkāpties. Ušakovs vakar izplatīja paziņojumu, kritizējot Dombrovski, kurš, viņaprāt, ar savu atkāpšanos krājot popularitātes punktus un izvairoties no neērtu problēmu risināšanas, piemēram, “Liepājas metalurga” maksātnespēja, eiro ieviešanas izraisītā inflācija, tiesvedība ar “Air Baltic”. “No viņa puses šis ir cinisks mēģinājums nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, nopelnīt pirms nākamajām vēlēšanām papildu popularitātes punktus un valsts grūti risināmos jautājumus uzvelt kādam citam,” sociālajā tiklā “Twitter” rakstīja Ušakovs. Tomēr šķiet, ka šī situācija Ušakovam liek justies neērti, jo parasti runātīgais “SC” līderis vakar žurnālistiem nebija sasniedzams. Arī īpaši sasauktā preses konferencē viņš tikai nolasīja savu iepriekš sagatavoto paziņojumu un aizmuka, izvairoties no jautājumiem.
