Valstspilsētas Liepājas dimensija jeb (ne)miers pirms starta. Kā vēju pilsētā notiek gatavošanās Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam 0
Sandra Vensko, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Liepāja kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta nav vietēja līmeņa pasākums, bet Eiropas notikums, izaicinājums, kam jāsagatavojas visaugstākajā līmenī.
10. maijs iezīmēja jaunu izaicinājumu – no trim titula pretendentiem – Daugavpils, Liepāja un Valmiera – valstspilsēta Liepāja izcīnīja “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” titulu. Kandidātpilsēta Liepāja konkursā startēja ar pieteikuma plānu ar nosaukumu “(ne)miers”, izveidojot konceptu, velkot programmas līnijas, paužot, ka “(ne)miers ir mūsu navigācijas plāns ceļā uz ikvienam tik ļoti nepieciešamo kultūras kompetenci”.
24. februārī Dienvidkurzemē, kas administratīvā teritorijā apvieno astoņus novadus, domes deputāti, kā arī Kuldīgas novada deputāti vienojās par finansiālu atbalstu “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ( EKG) projektam. Abas pašvaldības apņēmušās projektā ieguldīt katra 500 000 eiro.
2022. gada martā Liepājas valstspilsētas dome vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto projekta pieteikumu “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” konkursam. Šobrīd Liepāja iezīmējas kā kultūras procesu epicentrs sadarbībā ar Kurzemes reģiona novadiem, programma piesātināta un blīva.
Programmā – Eiropas sapņi un Liepājas stāsti
Kultūras, mākslinieciskā programma un struktūra veidojas no paradoksiem, Eiropas sapņiem, apzinātas mērenības un radošas tālnojautas, tie ir Liepājas stāsti, Karostas mantojums, bibliotēkas gars, mūsdienu prasmes, mūzika, māksla un gardēžu tusiņš, ekspertu forumi un teātra māksla, simfoniskā mūzika, mākslinieku rezidences un izglītības projekti, visu veidu un satura (ne)miers, ko raksturo kultūras kompetenču meklējumi un līdzdalība kultūras procesos. Programma ietver 27 brīvdabas pasākumus estrādēs, 51 kultūras centru, 19 muzejus, septiņas bibliotēkas, 18 teātrus, no tiem divi – profesionālie un 16 amatierteātri, 70 amatiermākslas kolektīvi Liepājā un 230 novados, 93 kultūras NVO, 32 arhitektu un dizaina biroji, 29 baznīcas, 18 pilis un muižas.
100 lappusēs ietvertajā konceptuālajā izklāstā “(ne)miers” ir minēts, ka Liepājā, Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā kopā ir vairāk nekā 120 000 iedzīvotāju, šobrīd Liepājā dzīvo gandrīz 69, Dienvidkurzemē 36, Kuldīgas novadā 23 tūkstoši iedzīvotāju, viens no programmas sasniedzamiem mērķiem ir sabiedrības iesaiste. Kultūras ainavā iekļaujas jau minētie kolektīvi, kuru skaits sniedzas tūkstošos, jo dalību programmā papildina sporta un izglītības jomas, kur iezīmētas gan izglītības iestādes, sporta halles, bērnu sporta skolas.
Tie, kuri sekojuši notikumu gaitai, dzīvojuši gaidās un satraukumā, kurš iegūs uzvarētāja godu, cerējuši, ka tā būs viņu pilsēta, viņu ieguldītais darbs un darba novērtējums, var arī atviegloti nopūsties, ja kārotais tituls gājis secen. Turpmākie gadi Liepājai un tuvākajiem novadiem prasīs ne mazums pūļu, lai radīto vīziju uzburtu, realizētu. Turpmākos piecus gadus vajadzēs gudri apgūt gan finansējumu, gan izstrādāt projektus, kā arī veidot spēcīgu mārketinga un komunikācijas stratēģiju. Nav šaubu, ka Liepājas vārds izskanēs pasaulē, sabiedrība mainīsies, jo tāds ir kultūras kompetences virsuzdevums – veidot gudru nākotni no cilvēciskā uz digitālo un otrādi.
Lai izdotos “Misija (Ne)miers”, komandtiltiņš jārada jau šogad – rudenī plānots izveidot nodibinājumu “Liepāja 2027”, kas turpinās uzsākto. Programmas autori min navigācijas komandas “Misija (Ne)miers” izveidi, pilsoniski aktīvo cilvēku skaita palielināšanu. Programma aptver vairākas dimensijas – kultūru, izglītību, Eiropas dimensiju, sadarbību ar nevalstisko sektoru. Titula iegūšana ir izaicinājums, vairākkārt izskanējusi, šī frāze liek aizdomāties, cik un kādu atdevi izaicinājums prasīs no valstspilsētas Liepājas un Kurzemes novadiem. Liepāja konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu startēja otro reizi. 2009. gadā “Eiropas galvaspilsēta 2014” titulu ieguva Rīga, bet Liepāja – pieredzi.
2027. gads – ar jaudīgu programmu
Programmas izklāsts pieejams grāmatas formātā, koncepcijas “(ne)miers” satura veidotāji apkopoto informāciju ietērpuši lakoniski, un saturs ērti pārskatāms.
Tekstā minēts, ka mērķu sasniegšanā svarīga ne tikai profesionāļu un radošo industriju pārstāvju iesaiste, programmas īstenošanai jānotiek ar nevalstisko organizāciju (NVO) dalību procesos, tikpat būtiska ir gan izglītības sektorā strādājošo iesaiste, gan pašvaldības darbinieku, gan pilsētu un reģiona iedzīvotāju piederības sajūtas veicināšana.
Informāciju par Liepāju kā EKG iespējams iegūt mājaslapā “www.liepaja2027.lv”. Projekta vadītāja Inta Šoriņa teic: “Nākotnē jādomā par mārketingu un ērtu piekļuvi informācijai, lai katra ziņa skaidra un saprotama. Šobrīd iesaistīti aptuveni 750 partneru, un šajā gadā jāsaliek budžets 2023. gadam.” “Nezinu, cik Liepājas sabiedrība jūt, kādā vienotā pacēlumā pilsēta darbojas, kopā varam sabiedrību iesaistīt plānotajos pasākumos. Pirmais posms pa gadiem – 2023./2024. gads, lai veidotu programmas profesionālo pamatu, tad – nākamais posms pa 2025./2026. gadu ar nozīmīgām aktivitātēm. Tad 2027. gads ar jaudīgu programmu. Visu iespējamo sagatavošanas procesā esam izmantojuši. Kā notiks, kā darīsim – vēl priekšā. Domājot par to, kas paliks pēc EKG, ir svarīgi nepalaist garām šos gadus, zināšanu apguvi, jāsaprot, kurā brīdī piesaistīties.” Jāpiebilst, ka 2025. ir Liepājas 400. dzimšanas dienas, jubilejas gads, kas kultūras aktivitātēm papildus piešķirs īpašu spilgtumu un dinamiku.
Pakāpeniska sabiedrības iesaiste un līdzdarbošanās dzīves vides garīgajā un fiziskajā līmenī, gudras nākotnes veidošana – tam visam vajadzīga gan miera, gan nemiera dimensija, ko programmas veidotāji tālredzīgi iekļāvuši, piemērojot pasākumus dažādām vecuma grupām semināru un apmācību formātā, atšķirīgām vecuma un interešu mērķauditorijām. Lieti noderētu valodu kursi. Kultūras renovācija – kā izveidot jaunu NVO paaudzi, ir vēl kāda mērķu apzināšanās, iesaistot programmā ne tikai profesionālus māksliniekus, bet aicinot pulcēties draugus, domubiedrus, kaimiņus, visiem aktīvi būt procesā, lai ar lepnumu varētu teikt – šī jaunā paaudze ir Eiropas galvaspilsētas līdzautori.
Liepāja nav iedomājama bez koncertzāles “Lielais dzintars”, atpazīstamību bauda Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas teātris ar spēcīgu aktieru trupu, Berči arhitektūra, senā un jaunā pilsētas apbūve, piekļuve pie jūras, ceļš uz jūru. Liepājā ir aptuveni 1000 nevalstisko organizāciju. Kultūras aktivitātes nav iedomājamas bez jūras klātesamības, to visu veiksmīgi izdevies parādīt arī viesiem.
“Starptautiskā žūrija astoņas stundas vērtēja liepājnieku sniegumu,” Inta Šoriņa piebilst, ka viss izpildīts precīzi un profesionāli. “Mums ir izcili eksperti, kuri strādāja visaugstākajā līmenī, lai būtu rezultāts. Pēdējās nedēļas bija īpaši emocionālas.”
Par emocionāli piesātināto brīdi, kad ļaudis no Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem nākuši viens otram pretī, simboliski iesaistījuši žūriju kopīgā dejā. Novadu kultūras mantojuma nozīmi piemin reģionālo projektu koordinatore Kristīne Zvirbule, atgādinot, ka Eiropas kultūras kontekstā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ir saistīta gan ar grodām novadu tradīcijām, gan unikālo kultūras mantojumu. Spēcīgās Bārta, Rucava, Otaņķi un bagātā Suitu kopiena grezno ne tikai Liepāju, Kurzemes reģionu, tā ir daļa no Pasaules kultūras mantojuma UNESCO, Suitu kultūrtelpas aizsardzības.
Līdzatbildībā mainīt domāšanu
Projekta vadītāja neslēpj, ka mērķa sasniegšana atkarīga arī no politiskās gribas sākto procesu atbalstīt. Pagājušajā nedēļā pirms Dienvidkurzemes domes sēdes Inta Šoriņa deputātiem stāstīja par projekta koncepciju. “Šobrīd visi ir atsaucīgi un daudzas organizācijas vēlas iesaistīties, ir ļoti liela interese par Liepāju kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā. Jāsagaida starptautiskās žūrijas ziņojums, lai Liepājas pilsēta sāktu darbu pie nodibinājuma izveides.”
Sarunā ar Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieku Nauri Lazdānu izkristalizējās atziņa, ka turpināsies izpētes darbs, tomēr aktuāls jautājums ir kultūras renovācija un attieksmes maiņa. “Izsludināsim konkursu, lai pie programmas īstenošanas strādātu visaugstākā līmeņa labākie eksperti.”
Jautājot par izaicinājumiem, lūk, atbilde. “Kurš gan labāk pazīst iedzīvotājus, ja ne māju vecākie,” sarunā par sabiedrības iesaisti un kultūras renovāciju pauž eksperts Vilis Brūveris. Eksperta teiktajā klausoties, iztēle uzbur ekosistēmas, interesantus modeļus, kā savstarpēji tuvināties nelielās kopienās, jo ne visi darbojas NVO, ne visi NVO ir aktīvi un redzami.
“2009. gadā Liepāja titulu “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014″ neieguva, taču var salīdzināt, kā šajos gados mainījusies pilsēta un kultūras vide,” par iedzīvotāju iesaisti kultūras procesos, koncertiem namu pagalmos un kaimiņu būšanu redzējums ir muzikoloģei un politiķei Dacei Bluķei. 2009. gadā viņa vadīja Liepājas Kultūras pārvaldes Kultūrpolitikas nodaļu un koordinēja programmu “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta”. Teiktajam seko atziņa, ka “mēs šodien vairs neatceramies, kā bija tad, kad kafejnīcās drīkstēja smēķēt, sīkums, taču pats par sevi nekas nenotiek”. Jābūt tiem, kuri veido ekosistēmas pilsētā, un šīm ekosistēmām jāstrādā visas sabiedrības interesēs, vai tas būtu Kopienas dārzs vai namu pagalmi, kur iniciatīvu uzņemas paši iedzīvotāji.
Kad jautāju par brīvprātīgā darba veicēju piesaisti programmā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”, Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas Sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže atbild, ka “ar brīvprātīgajā darbā iesaistītajiem cilvēkiem būtu jāstrādā atsevišķi konkrēti cilvēkam, kurš pārzina konkrēto jomu. Ar šiem cilvēkiem ir jāstrādā un jāuzrunā, jābūt skaidrai vīzijai, kas būs un notiks. Laba sadarbība veidojas ar Izglītības pārvaldi, būtiski ir motivēt, radīt interesi par dalību, kad entuziasms ņem virsroku”.
Vairāki no aptaujātajiem par darbiem, ko nāksies paveikt līdz 2027. gadam, kā pirmo nosauc izaicinājumu. “Izdarīts ir daudz,” tā Inta Šoriņa, “līdz pēdējam brīdim nebija pārliecības – liepājnieki ir labākie –, jo tas bija konkurss, kuram gatavojās visi. Visas iesaistītās personas pildīja katrs savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, un pieteikumi bija spēcīgi. Jāsaprot, ka tas nav vietēja līmeņa pasākums, bet Eiropas notikums, kam jāsagatavojas visaugstākajā līmenī.”
Šobrīd, kad otrajā kārtā uzvarētājs ir zināms, grupa savu darbu faktiski ir paveikusi, tālāk jāseko praktiskiem soļiem. Pirmais ir nodibinājuma izveide, mārketinga un komunikācijas stratēģija, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem. Sāksies darbs pie jauna etapa – projekta, kas plānots pa posmiem. Aptvert darba apjomu, ko plānots paveikt piecos gados, pirmajā brīdī lasītājam var šķist kā tālu notikumu kopums, idejas, kas iestrādātas un apkopotas ar nosaukumu “(ne)miers”, ir glīti uzrakstītas un iesaiņotas, taču viens ir jāsaprot, ka programma taps kopīgi, uzsvaru liekot uz Liepājas pilsētu.
Aptaujātie atzīst, ka viens no uzdevumiem un mērķiem, kas spētu mainīt vidi un sabiedrību, pilnveidoties, augt un mainīt ne tikai domāšanu, ir sabiedrības līdzatbildība. Tā pilsētā izveidojies Kopienas dārzs, apvienojušies IT speciālisti, būtu daudz vairāk jāinvestē ne tikai uzņēmēju, bet arī šo aktīvo NVO darbā. Šobrīd aktīvi darbojas “RadiVidiPats”, un ar šo NVO plānots sadarboties arī turpmāk. Projekta vadītāja piebilst, ka “mums būs jāsaprot, kurā brīdī kādā veidā piesaistīsies finanses. Jautājumu sērija, ko diskutēt un apdomāt”.
Navigācija ir pareiza, un ceļš uz Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā Liepājai un Kurzemes reģionam ir vaļā.
Liepājas kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas finansējums
2023. gadā no Liepājas puses programmā mērķu sasniegšanai plānots ieguldīt 518 00 eiro.
Ar katru gadu kāpinot paredzēto naudas summu, 2027. gadā plānots, ka tie būs nedaudz vairāk kā trīs miljoni eiro.
Valsts “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas nodrošināšanai ieguldīs 10 miljonus eiro, puse no kopīgās naudas summas tiks tērēta 2027. gadā.
Avots: Liepājas dome
UZZIŅA
Informāciju par Liepāju kā Eiropas kultūras galvaspilsētu iespējams iegūt mājaslapā www.liepaja2027.lv.
