– Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pārmetis Finanšu policijai, ka tā dēvētās lielās lietas izmeklējat gausi. Vai tā ir? Kas traucē? 3
– No 2013. gada decembra, kopš esmu Finanšu policijas pārvaldes direktora amatā, no ģenerālprokurora neesmu gan dzirdējis nekādus pārmetumus.
Te gan piebildīšu, ka aizvadītajos gados izmeklētāju mums pietrūcis. Saimnieciskās krīzes gados Finanšu policijas darbinieku skaits no 220 tika samazināts par 40. Pašlaik policijā strādā 178 darbinieki. Šajās dienās gan esmu saņēmis priecīgu vēsti, ka mums papildus ir piešķirtas deviņas amata vietas. Jau šogad tās ieņems izmeklētāji.
Pašlaik viena izmeklētāja rokās vienlaikus ir aptuveni 10 lietas, tāpēc izmeklēšana dažkārt patiešām var ieilgt.
– Piemēram?
Piemēram, ja, izmeklējot kāda uzņēmuma krāpšanu ar kases aparātiem, mums jāpārbauda deviņas ar čeku rullīšiem pildītas kastes, katru rullīti, kuru vienā kastē ir vairāki simti, izlaižot caur rokām, tad ikvienam ir skaidrs, ka šāda izmeklēšana nevar notikt ātri. Tas pats, runājot par datortehniku un tajās uzkrātās informācijas pārbaudi, nodokļu maksājumu pārbaudi un daudz ko citu, kas prasa attiecīgo nozaru speciālistu piesaistīšanu. Tā kā daudzām krāpnieku izveidotajām ķēdēm gali jāmeklē Krievijā, Lietuvā, Polijā, pat Āzijas un Dienvidamerikas valstīs, dažkārt izmeklēšana un pierādījumu vākšana var ilgt gadiem. Latvijā izdarīto noziegumu pēdas bieži tiek slēptas kādā citā valstī, lai maksimāli apgrūtinātu izmeklēšanu, arī aizdomās turētās personas jāmeklē aiz Latvijas robežām.
Lai izmeklēšanu paātrinātu, ar sevišķi sarežģītām lietām nodarbojas vienlaikus vairāki izmeklētāji. Ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem esam izveidojuši starptautiskas izmeklētāju grupas. Tās mums dod iespēju nesūtīt mūsu tuvākajiem kaimiņiem tiesiskās palīdzības lūgumus, bet braukt izmeklēt pašiem. Ar citām valstīm mums šādas sadarbības vēl nav, dažas mūsu tiesiskās palīdzības lūgumiem diemžēl atsaucas gausi.
