– Cik lielas ir šīs valstij nozagtās summas? 3
Pagājušajā gadā uzsākām kriminālprocesus par valstij nodarītajiem zaudējumiem kopsummā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Atsevišķi kriminālprocesi bijuši par ļoti lielām summām, piemēram, 10 miljoniem eiro.
– Vai izdevies atgūt kādu daļu no šiem valstij nozagtajiem miljoniem?
– Tā kā likumu pārkāpējiem piespriestie sodi ir mazi, no savas puses mēs cenšamies izdarīt visu, lai šo naudu atgūtu. Pērn nodrošinājām arestus aizdomās turēto personu nekustamiem īpašumiem un naudas kontiem vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā.
Te jāpiebilst, ka zaudējumi tiek novērtēti pēc arestēto nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tirgus vērtība tiem noteikti ir krietni augstāka. Kā turpmāk rīkoties ar šo arestēto mantu, par to, protams, lemj tiesa. Taču, ja apsūdzētās personas negrib vai nespēj labprātīgi atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, tad tiesai ir iespējas šo mantu konfiscēt.
– Bet vai nav tā, ka brīdī, kad esat kādu blēdi aizturējuši, īpašumi jau pārrakstīti uz citu vārdiem, nauda pārskaitīta uz citiem kontiem un no viņa vairs nav ko ņemt?
– Jā, blēži ļoti labi zina, ka var pienākt tāds rīts, kad mēs pieklauvēsim pie viņu privātmājas durvīm, tāpēc bieži vien ir sagatavojušies laikus. Ja mūsu redzeslokā nonāk kāds uzņēmums, kurš par faktiski nenotikušu darījumu pārskaita prāvu naudas summu uz kādu fiktīvi izveidotu uzņēmumu, tad no pieredzes zinām, ka nauda tur ilgāk par vienu dienu nepaliek. No viena konta tā ātri tiek pārskaitīta uz otru, pēc tam uz trešo, kamēr vairs nepaliek Latvijā. Arestējot kādu aizdomās turētās personas kontu, vienīgi varam cerēt, ka nauda vēl nav pārskaitīta. Vai arī kāda no fiktīvi izveidotajām firmām, nezinot par mūsu uzlikto arestu, būs ieskaitījusi naudu šajā kontā.
Diemžēl prakse gan rāda, ka, uzliekot arestu kādam kontam, tajā lielu summu vairs nav, dažreiz vien daži desmiti vai simti tūkstošu. Ar tiem valstij nodarītos zaudējumus, protams, nav iespējams atlīdzināt, ievērojot noziedznieku grupējuma darbības ilgumu un vērienu.
