– Kādi tad ir šie sodi? 3
– Pārsvarā likuma pārkāpēji tiesā saņēmuši dažādus naudas sodus. Diemžēl aiz restēm iesēdinātos var saskaitīt, kā saka, uz vienas rokas pirkstiem. Turklāt pārsvarā iesēdina tikai tos, kuri agrāk jau bijuši sodīti par līdzīgiem pārkāpumiem.
Pirms diviem gadiem Finanšu policijā veicām pētījumu par laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam saņemtajiem sodiem personām, kuras savulaik bijām nodevuši kriminālvajāšanai. Tikai 20 personām ticis piespriests reāls cietumsods. Kaut arī noziedzīgās darbības dēļ valstij zaudējumi dažkārt sniedzas miljonos, piespriestais soda izciešanas laiks ir gaužām īss – vidēji 3,4 gadi.
Šogad pabeigsim līdzīgu pētījumu par laikposmu no 2010. līdz 2013. gadam. Pašlaik liekas, ka reāla cietumsoda saņēmēju diemžēl tur būs vēl mazāk.
– Vai starp tiem, kuri sēž cietumā, ir arī kādi sabiedrībā labi pazīstami ļaudis?
– Tādi diezin vai ir. Drīzāk labi pazīstami kriminālajā pasaulē.
– Bijušais Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora vietnieks, Muitas kriminālpārvaldes direktors Vladimirs Vaškevičs dzīvo Austrijā, kaut kur slapstās kukuļņemšanā apsūdzētā bijusī Rīgas domes dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Vai mums rokas par īsām?
– Šie ļaudis gan ir KNAB klienti, tāpēc par viņiem nevaru neko komentēt. Taču, turpinot par saņemtajiem sodiem, jāteic, ka diemžēl man rodas iespaids – jo vairāk kāds nozog, jo mazāku sodu saņem. Man tas nekādi nav saprotams. Ja kādam tiesa piespriestu atmaksāt valstij nozagto naudu, pieļauju, ka tas būtu krietni iedarbīgāk nekā tas sods, ko viņš saņem pašlaik.
