– Vai jūsu pieminētie noziedzīgie nodarījumi tautsaimniecībā un organizētā noziedzība pēdējos gados gājusi plašumā? 3
– Mēs pastāvīgi sekojam tam, kāds valstī ir ēnu ekonomikas īpatsvars. Ja tas palielinās, tad jāsecina, ka noziedzība gājusi plašumā. Pats jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomikas izplatību trijās Baltijas valstīs gan liecina, ka pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars nav palielinājies. Citi avoti rāda, ka pat mazliet samazinājies.
Pēdējā laikā diezgan bieži saskaramies ar tām pašām personām, kuras savulaik jau bijušas mūsu redzeslokā un kuras par agrāk nodarītajiem noziegumiem vairākkārt saņēmušas dažādus sodus.
– Par spīti sodiem kārdinājums ņem virsroku?
– Viens no iemesliem varētu būt tas, ka šis “arods”, piemēram, lai palīdzētu uzņēmumiem izvairīties no nodokļu maksājumiem vai noorganizēt pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu no valsts, ir ļoti ienesīgs, tāpēc arī kārdinošs. Zināmi pat gadījumi, kad to turpina organizēt un vadīt ļaudis, sēdēdami cietuma kamerā.
Pati lielākā problēma, manuprāt, ir sabiedrības attieksme pret šiem krimināli sodāmiem nodarījumiem. Ja kāds Latvijas iedzīvotājs redzēs, ka viņa kaimiņš dzīvo lepnā privātmājā, braukā ar dārgu automašīnu un tirgo narkotikas, tad viņš, baidoties par saviem bērniem, visticamāk, paziņos policijai. Bet, ja zinās, ka kaimiņš nemaksā valstij nodokļus, tad neziņos nevienam. Uzskatīs, ka kaimiņš māk dzīvot.
To pašu var teikt par tā sauktajām aplokšņu algām, kas ir viens no galvenajiem ēnu ekonomikas veicinātājiem. Diemžēl daļa darba ņēmēju, piesakoties darbā kādā privātuzņēmumā, šīs aploksnēs maksātās algas uzskata par pašsaprotamām, par ko nav vērts raizēties un ziņot.
Cits iemesls, kas vilina atkārtoti pievērsties šim “arodam”, – mūsu pārāk demokrātiskā sodu politika. Acīmredzot sods bijis pārāk mazs.
