Valsts veselības apdrošināšanai izdevīgi pievienoties uzreiz 0
Nākamgad Latvijā darbosies visaptveroša valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, kas saistīta ar iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pensionārus, bērnus, reģistrētos bezdarbniekus, invalīdus un virkni citu personu apdrošinās valsts. Arī legālie darba ņēmēji, kas maksā visus nodokļus, saņems pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Taču, ja nodokļi nebūs maksāti, 2019. gadā pienāksies tikai medicīniskās palīdzības minimums, ja vien sistēmai nepievienosies brīvprātīgi.
Mazais un lielais pakalpojumu grozs
Valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu pamata grozā, kas pienāksies ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no tā, vai viņš maksājis nodokļus vai ne, ietilpst gan neatliekamā medicīniskā palīdzība akūtās, dzīvībai bīstamās situācijās (ātrās palīdzības brigādes, slimnīcu uzņemšanas nodaļas, steidzamās medicīniskās palīdzības punktu, stacionārā sniegtā palīdzība), ģimenes ārsta aprūpe (profilaktiskās apskates, vakcinācija, dažādas praksē veiktās manipulācijas, mājas vizītes), diagnostiskie izmeklējumi un laboratoriskās analīzes ar ģimenes ārsta nosūtījumu, valsts organizētais vēža skrīnings (krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža agrīnai atklāšanai) un sirds un asinsvadu slimību agrīnās atklāšanas programma, grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība, medikamentozā ārstēšana, tajā skaitā valsts kompensējamie medikamenti (psihisku slimību, atkarību, cukura diabēta, infekcijas slimību, piemēram, HIV, AIDS vai tuberkulozes, ārstēšanai), pacientiem ar nieru mazspēju – hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, palīdzība pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām (“zaļais koridors”).
Pilnajā veselības aprūpes pakalpojumu grozā, kas pienāksies vairāk nekā 20 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (bērniem, pensionāriem, reģistrētiem bezdarbniekiem, invalīdiem, legālajiem darba ņēmējiem) un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, papildus būs iekļauta ārstu speciālistu un vecmāšu palīdzība, medicīniskā apaugļošana, redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšana bērniem, laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā, veselības aprūpes pakalpojumi traumatoloģijā un ortopēdijā, tajā skaitā locītavu endoprotezēšanas operācijas, orgānu un audu transplantācija, medicīniskā rehabilitācija un vēl virkne pakalpojumu, kuru pilnu sarakstu var atrast Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapā. Jāatgādina, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana nenozīmē pacientu iemaksu atcelšanu – tās joprojām būs jāmaksā, ja vien cilvēks nav no tām atbrīvots.
Šobrīd tiek izstrādāta apdrošināto personu datubāze, kas septembra sākumā sāks darboties testa režīmā. Ārstniecības iestādēm informācija par iedzīvotāja apdrošināšanas statusu no 2019. gada 1. janvāra būs pieejama e-veselības sistēmā. Ja pašam radušās šaubas par sava darba devēja veiktajām sociālajām iemaksām, tās var kliedēt, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību portālu “Latvija.lv” vai vēršoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Brīvprātīgā iemaksa “kož makā”
“Lai saņemtu pilno medicīnas pakalpojumu grozu, jau no 1. septembra varēs veikt iemaksu par 2019. gadu. Jāņem vērā, ka būs jāveic maksājums arī par 2018. gadu, ja vien šī gada laikā nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā,” stāsta NVD pārstāve Agnese Jasenoviča.
Veselības apdrošināšanas iemaksas apmērs 2018. gadā noteikts 51,60 eiro jeb 1% no minimālās mēnešalgas gada apmēra, bet 2019. gadā – 154,80 eiro jeb 3%. Tas nozīmē, ka pirmā brīvprātīgā iemaksa ir 206,40 eiro (51,60 + 154,80). Iemaksas veicamas reizi gadā, turklāt to nevar izdarīt pa daļām.
“Valsts veselības apdrošināšanai ir izdevīgi pievienoties uzreiz, jo, darot to vēlāk, piemēram, 2020. gadā, būs jāveic apdrošināšanas iemaksas arī par iepriekšējiem diviem gadiem,” brīdina speciāliste. Piemēram, 2020. gadā šī iemaksa noteikta 258 eiro jeb 5% no minimālās mēnešalgas gada apmēra. Ja pieskaita iepriekšējos divus gadus (206,40 eiro), iznāk gandrīz pustūkstoša eiro. Pietiekami liela summa, lai apsvērtu, vai to vispār vērts darīt.
Pēc brīvprātīgās iemaksas veikšanas maksātāja dati tiek iekļauti NVD veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē. Ja cilvēks kļūdījies, domādams, ka viņam jāveic brīvprātīgā iemaksa, vai arī gada vidū sāk strādāt uzņēmumā, kas maksā visus nodokļus, var vērsties ar iesniegumu Nacionālajā veselības dienestā, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto naudu.
Lai gan veselības ministre lēš, ka lēmums pievienoties vai nepievienoties valsts veselības apdrošināšanas sistēmai būs jāpieņem tikai 30 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri saņem algu aploksnē vai nav reģistrējušies kā bezdarbnieki, uz pilno veselības aprūpes grozu nevarēs pretendēt vēl dažu kategoriju strādājošie.
“Ja pašnodarbināto ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu minimālo apmēru, viņi tiek apdrošināti automātiski. Tas attiecas uz tiem pašnodarbinātajiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vismaz no minimālās mēnešalgas apmēra. Ja ienākumi šo apmēru nesasniedz, jāveic brīvprātīgā veselības apdrošināšanas iemaksa,” norāda A. Jasenoviča, piebilstot, ka tas attiecas arī uz profesionāliem sportistiem, autoratlīdzību saņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kas maksā patentmaksu, sezonas laukstrādniekiem.
Kā veikt brīvprātīgo iemaksu:
* veicot pārskaitījumu internetbankā, bankā vai pasta nodaļā, norēķinoties ar bankas maksājumu karti kādā no Nacionālā veselības dienesta teritoriālajām nodaļām;
* ja veselības apdrošināšanas iemaksa tiek veikta par sevi, maksājuma mērķī jānorāda personas kods, gadi, par kuriem tiek veikta apdrošināšanas iemaksa, kā arī kods “VAI” (saīsinājums no “Veselības apdrošināšanas iemaksa”);
* ja veselības apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas par citu cilvēku, piemēram, kā dāvana tuviniekam, maksājuma mērķī jānorāda šīs personas vārds, uzvārds un personas kods, gadi, par kuriem tiek veikta apdrošināšanas iemaksa, kā arī kods “VAI”.
