Valsts varētu finansēt psihoemocionālā atbalsta sniegšanu onkoloģijas pacientiem 0
Valsts varētu finansēt psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, šodien pēc tikšanās ar onkoloģijas pacientu sabiedriskajām organizācijām sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Viņa norādīja, ka psihoemocionālais atbalsts, kad pacients uzzina par savu diagnozi, ir ļoti nozīmīgs. Šī iemesla dēļ nevalstiskās organizācijas (NVO) kopā ar Veselības ministriju varētu izstrādāt programmu šī atbalsta sniegšanai.
Pēc Čakšas teiktā, ņemot vērā slimnīcu kapacitāti, šo psihoemocionālo atbalstu varētu sniegt pašas NVO, saņemot valsts finansējumu funkcijas izpildei.
Ministre sacīja, ka programmas izveidei varētu būt nepieciešami trīs līdz četri mēneši, pēc kuriem varētu sekot iepirkums. Tas nozīmē, ka šādu atbalstu pacienti ar onkoloģiskām saslimšanām varētu saņemt ar nākamā gada sākumu.
Vienlaikus Čakša atzina, ka pagaidām nav aplēšu, cik šāds atbalsts varētu izmaksāt, tomēr izmaksas būšot atkarīgas no tā, cik un kādu speciālistu komanda sniegs atbalstu pacientiem, proti, vai atbalstu sniegs plašāka komanda vai tikai viens cilvēks.
Latvijas Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele aģentūrai LETA norādīja, ka šādas programmas izveidi vērtē ļoti pozitīvi, īpaši tāpēc, ka NVO jau tagad nodrošina pacientus ar atbalstu, tostarp informācijas meklēšanā, kas nereti nav vienkārša.
Ziemele sacīja, ka NVO jau vēsturiski uzņēmusies šo atbalsta lomu un cenšas palīdzēt pacientiem dažādos veidos.
Šodien, tiekoties ministrei un organizācijām, izkristalizējušies vairāki jautājumi, par kuriem jādomā, turpmāk attīstot veselības aprūpi Latvijā. Čakša sacīja, ka patlaban noticis “liels lēciens” krūts un dzemdes kakla vēžu diagnostikā, tomēr neveicas ar zarnu vēža diagnostiku. Šeit būtu jādomā, kā piedāvāt pacientiem vieglāku diagnostisko risinājumu, piebilda ministre.
Vienlaikus viņa uzskata, ka jāstrādā ar pacientiem, kuri pēc akūtās onkoloģiskās saslimšanas epizodes nonāk atpakaļ sava ģimenes ārsta aprūpē. Patlaban tiekot izstrādāts algoritms, kā pārbaudīt, vai slimība nav atgriezusies, turklāt jānodrošina, ka ir plāns, kā to darīt, un pacienti pietiekami laicīgi saņem šo aprūpi.
Tāpat ministre atzina, ka joprojām no pacientu organizācijām izskan nepieciešamība nodrošināt papildu finansējumu dažādiem medikamentiem.
Čakša arī uzskata, ka jādomā par to, kā nodrošināt pacientus ar pilnu informāciju, lai viņi zina, kas notiek, kāds ir ārstēšanās plāns un tālākie soļi.
Uz jautājumu, vai ministrei pēc sarunas radās iespaids, ka dažādos uzlabojumus izjūt arī pacientu organizācijas, Čakša atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka sistēmas uzlabojumi ir nepārtraukti, un tagad svarīgi saprast, kā sistēmā jūtas pacients.
Arī Latvijas Reto slimību alianses vadītāja sacīja, ka patlaban tiek strādāts pie tā, lai būtu mehānisms kā izmērīt to, vai pacienti vispār ir apmierināti ar saņemto aprūpi, jo patlaban iespējams saprast tikai to, vai viņi ir saņēmuši pakalpojumu.
Ziemele norādīja, ka desmit gadu griezumā onkoloģisko pacientu aprūpe noteikti ir ievērojami uzlabojusies, bet vēl esot tikpat garš ceļš ejams, lai “ar roku uz sirds varētu apzvērēt, ka pacienti tiešām saņem labākos pakalpojumus, labākos medikamentus un visi ir apmierināti”.
