Valsts varētu apmaksāt kvalitatīvas, iepriekš nefinansētas studiju programmas 0
Nākotnē varētu būt sagaidāma diskusija par to, vai valsts finansējumu varētu novirzīt tām studiju programmām, kuras ir kvalitatīvas, bet iepriekš naudu no valsts budžeta nav saņēmušas.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis otrdien žurnālistiem sacīja, ka, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē ir vairākas kvalitatīvas studiju programmas, kuras augsti vērtētas arī starptautiskā līmenī, taču līdz šim valsts finansējums tām nav piešķirts.
Viņš arī pastāstīja, ka šogad gaidāma diskusija par līdzekļu sadali, lai turpmāk tām studiju programmām, kas atzītas par nekvalitatīvām, vairs netiktu tērēta valsts nauda, kuru savukārt varētu novirzīt par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām studiju programmām.
Ministrs atzina, ka spriešanu par valsts līdzekļu sadali krietni atvieglos studiju programmu izvērtējums, kas skaidri norādot uz to, kurām valsts līdzekļi nepienākas. Ķīlis arī atzina, ka līdzekļu piešķiršanu tikai kvalitatīvām programmām nodrošinās jaunā akreditācijas kārtība, par kuru otrdien pēc ieilgušām diskusijām paredzēts lemt valdībā.
Ķīlis arī pauda neapmierinātību ar pašreizējo situāciju, ka daudzas studiju programmas dublējas, turklāt tām visām arī nepieciešama akreditācija. “Latvijā vadības zinības var apgūt 136 veidos, un mēs vairs nevēlamies turpināt praksi, ka tiek daudzkāršots piedāvājums, bet gan, lai tiek koncentrēta kvalitāte,” paskaidroja Ķīlis.
Runājot par jaunās akreditācijas kārtības virzību un to, kāpēc ar to notikusi kavēšanās, ministrs uzsvēra, ka vienošanās panākta ar visām valsts iestādēm, taču lielākie iebildumi nākuši no trim nozares organizācijām. Ķīlis arī teica, ka vairumā jautājumu par jauno akreditācijas kārtību ar tām ir panākta vienošanās.
“Valdība regulāri pieņem lēmumus, kuri pilnībā nav saskaņoti ar kādu nozares organizāciju,” piebilda Ķīlis un uzsvēra, ka vienošanās panākta visos jautājumos, kuros tas bija iespējams.
Ministrs arī atgādināja, ka augstskolām, kuras atsevišķas programmas nepieteica novērtēšanai, par to akreditāciju būs jāmaksā pašām.
Jaunā akreditācijas kārtība, par kuru otrdien lems valdība, paredz studiju programmu akreditāciju aizstāt ar studiju virzienu akreditāciju, kas augstskolām liegs iespēju uz akreditācijas laiku koncentrēt resursus, lai radītu iespaidu, ka studiju programma ir kvalitatīvāka, nekā tā ir patiesībā.
Līdz ar to augstskolas pēc jaunās akreditācijas kārtības stāšanās spēkā iegūs tiesības turpmāk pasniegt, piemēram, sociālās zinātnes, nevis atsevišķus priekšmetus.
Plānots, ka par jauno akreditācijas kārtību būs atbildīga atklātā konkursā izvēlēta institūcija, ar kuras palīdzību, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām, būs iespējams izvērtēt piedāvātās studiju iespējas pēc starptautiskiem kritērijiem.
Jaunajos akreditācijas noteikumos arī nav teikts, ka konkursā nedrīkst piedalīties institūcijas no Latvijas, kas nozīmē, ka uz to varēs pieteikties arī vietējās organizācijas.
Akreditācijas noteikumos atšķirībā no iepriekšējās redakcijas, ar kuras plašāku skaidrojumu vēlējās iepazīties koalīcija, noteikts, ka augstskolām, lai tās tiktu akreditētas, vairs nebūs jāiesniedz atkārtots pašnovērtējums, pietiks ar to vērtējumu, kuras augstskolas iesniedza Eiropas Sociālā fonda projekta par studiju programmu izvērtēšanu ietvaros.
Tajos ir arī precizēts punkts, kas kliedē vairāku institūciju paustās bažas, ka iepriekš veiktais studiju izvērtējums netiks ņemts vērā turpmākajā akreditācijā.
Jau vēstīts, ka Ķīlis rosinājis mainīt augstskolu akreditācijas kārtību, kas vairāku organizāciju pārstāvju vidū raisīja bažas par to, vai kārtība jāmaina. Arī koalīcija pirms lemšanas par jauno akreditācijas kārtību vēlējās ar to sīkāk iepazīties, kā arī norādīja, ka tā jāsaskaņo arī ar Rektoru padomi.
