Valsts valodu iebāž Rīgas domes pažobelē 7
Pagājušonedēļ Rīgas domes sēdē tika pieņemts lēmums pilsētas būvvaldei pievienot RD Valsts valodas dienestu (VVD) – iestādi, kas nodarbojas ar latviešu valodas kopšanu un attīstīšanu. Oficiālais skaidrojums ir tāds, ka jau tagad 80% VVD darba ir saistīti tikai ar valodas prasību ievērošanu reklāmas izkārtnēs, afišās un tamlīdzīgi. Pievienojot VVD būvvaldei, domes vadība cer veicināt pilsētvides kvalitātes uzlabošanos, kā arī mazināt administratīvo slogu privātpersonām, jo reklāmu un izkārtņu saskaņošanu varētu paveikt vienā iestādē. Būvvalde esot gatava uzņemties arī pārējās VVD funkcijas līdzšinējā apjomā.
Tā kā pirms pusotra gada referendumā neizdevās ieviest divvalodību, tad tagad tiek meklētas citas iespējas, kā vājināt latviešu valodu. Šādi Rīgas domes opozīcijas frakcijas komentē pašvaldības vairākuma lēmumu.
Jāatzīst, ka RD Valsts valodas dienesta darbs ir bijis diezgan nemanāms. Atšķirībā, piemēram, no Valsts valodas centra (VVC), kas rūpējas par Valsts valodas likuma ievērošanu nacionālā līmenī. Tomēr opozīcijas frakcijas uzskata, ka tā ir bijusi apzināta domes vadības politika – ilgstoši finansiāli un administratīvi vājināt šo iestādi, lai tagad varētu to slēgt ar apgalvojumu “viņi jau neko nedara, tikai labo kļūdas veikalu izkārtnēs”. VVD funkcijās ietilpst ne tikai reklāmu un izkārtņu tekstu saskaņošana, bet arī rīdzinieku konsultēšana par Valsts valodas likuma prasībām un latviešu valodas pareizrakstības normām, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu pārbaudes un tamlīdzīgi.
RD opozīcijas pārstāvji ir pārliecināti, ka oficiālais skaidrojums ir tikai aizsegs pašvaldībā izvēr-stai latviešu valodas lomas noniecināšanai. “”Saskaņas centra” līderis un domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs turpina pirms pusotra gada referendumā sākto politiku – latviešu valodas noniecināšanu. Ja referendumā tautas vairākums šo ieceri pārliecinoši noraidīja, tad tagad to paklusām mēģina realizēt tur, kur saskaņiešiem ir pārsvars – galvaspilsētas domē,” teica “Vienotības” RD frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Olafs Pulks. Viņaprāt, Ušakovs realizējot liekulīgu politiku – no vienas puses, lepojas ar RD piedāvātajiem latviešu valodas kursiem, bet, no otras, – likvidē iestādi, kas rūpējas par valodas lietošanu. “Šādi viņš acīmredzot raida signālu saviem atbalstītājiem, ka valodu var iemācīties, lai tikai dabūtu pilsoņa dokumentus, pēc tam to varēs arī nelietot,” sprieda O. Pulks.
Arī Nacionālās apvienības (NA) RD frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka norāda, ka šis lēmums jāvērtē ne tikai no racionālām loģikas pozīcijām (piemēram, ka izdosies ietaupīt vai mazināt administratīvo slogu), bet arī no tā, kādu attieksmi pret valsts valodu šāda rīcība simbolizē. Viņasprāt, iespējams vienlaikus gan mazināt birokrātiju, gan stiprināt valodas pozīcijas. “Pareizāk būtu bijis nodot būvvaldei izkārtņu saskaņošanas funkciju no VVD, paredzot arī vietu vienam vai diviem ekspertiem. Savukārt dienests tikmēr varētu pievērsties citiem pienākumiem,” teica Broka. Arī viņa esot saskārusies ar to, ka, piemēram, RD Attīstības departamenta aicinājumos uz apspriešanu pāris rindkopās tiek pielaista virkne muļķīgu latviešu valodas kļūdu.
Neskatoties uz opozīcijas iebildēm, domes vairākums nobalsoja par VVD likvidēšanu un funkciju nodošanu būvvaldei. Taču opozīcija sola turpināt sekot tam, kā ar valodas lietošanas kontroli un stiprināšanu veiksies jaunajā formātā. NA aicina visus iedzīvotājus, kuri saziņā ar pašvaldības darbiniekiem saskārušies ar valsts valodas normu neievērošanu, informēt par to gan būvvaldi, gan apvienības frakciju.
