Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanai nepieciešami papildu 12,33 miljoni eiro 89
Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.- 2027.gadam īstenošanai nākamajos trīs gados nepieciešami papildu 12,33 miljoni eiro, liecina publiskajai apspriešanai nodotais pamatnostādņu īstenošanas plāns.
2025.- 2027.gadā papildu 7 726 062 eiro nepieciešami Sabiedrības integrācijas fondam vienota latviešu valodas apguves piedāvājuma mehānisma izveidei, savukārt 4 605 478 eiro – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts valodas politikas un pārvaldes pasākumiem.
Lai īstenotu plānā iekļautos pasākumus, kopumā nepieciešamais finansējums ir 24 808 184 eiro. No tiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums tiek lēsts 12 476 644 eiro.
Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanas plānā liela uzmanība pievērsta latgaliešu rakstu un lībiešu valodas atbalstīšanai un nostiprināšanai. Iecerēts izstrādāt mācību priekšmetu “Lībiešu valoda” un “Latgaliešu rakstu valoda” programmu paraugus īstenošanai fakultatīvajās nodarbībās, kā arī līdz 2027.gada nogalei ik gadu izglītot 30 pedagogus latgaliešu rakstu valodas metodikas kursos.
Tāpat plānots nodrošināt latgaliešu rakstu valodas komisijas darbību, papildināt un pilnveidot mūsdienu latgaliešu rakstu un runas valodas korpusus, kā arī izveidot korpusā balstītu elektronisku leksikogrāfisko datubāzi. Līdz 2027.gada nogalei ik gadu iecerēts uzstādīt 40 oficiālās norādes ar nosaukumiem latgaliešu valodā, savukārt vietvārdu datubāzē tiks uzturēti un papildināti Latgales vietvārdi latgaliešu valodā.
Iecerēts sākt lībiešu valodas normēšanu, leksikas papildināšanu un standartizāciju, kā arī lībiešu valodas dokumentēšanu, pētniecību, digitalizāciju un publicēšanu, tostarp izveidojot lībiešu valodas pētniecisko bāzi. Tiks izveidota arī sistēma secīgai lībiešu valodas apguvei dažādām izglītojamo grupām, sagatavoti mācību materiāli un valodas pasniedzēji. Lai nodrošinātu lībiešu valodas uzturēšanu un apguves iespējas, pēc IZM aplēsēm papildus nepieciešami 286 000 eiro, tai skaitā 71 500 eiro turpmāk ik gadu. Arī lībiešu vietvārdi lībiešu valodā tiks reģistrēti vietvārdu datubāzē.
Plānā iekļauti profesionālās pilnveides pasākumi pedagogiem, lai veicinātu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Sagaidāms, ka no 2024. līdz 2027.gadam tiks izglītoti 300 pedagogi kursos latviskas vides veidošanā un integrētas latviešu valodas apguvē. Tāpat iecerēts sagatavot 180 pirmsskolas un 1.klases pedagogus, lai nodrošinātu bērnu sekmīgu iekļaušanos skolā, kā arī 225 latviešu un literatūras skolotājus un 240 sākumskolas pedagogus lingvistiski neviendabīgā vidē.
Profesionālo pilnveidi dažādu mācību priekšmetu apguvē atbilstoši IZM latviešu valodas ieviešanas plānam plānots nodrošināt 225 skolotājiem. Konsultācijas kā atbalsts darbam neviendabīgā valodas vidē no 2024. līdz 2025.gadam tiks sniegtas 288 pedagogiem, bet 2026.gadā – 144 pedagogiem. IZM lēš, ka profesionālās kompetences pilnveides programmām un metodikas kursiem papildus būs nepieciešami 159 296 eiro, tostarp 70 648 eiro turpmāk ik gadu.
Iecerēts arī nodrošināt atbalsta pasākumus pedagogiem latviešu valodas apguves metodikā, izstrādāt digitālu brīvas pieejas resursus, kā arī izstrādāt mācību un informatīvos latviešu valodas apguves resursus dažādām mērķa grupām. Pēc IZM prognozēm, šo pasākumu īstenošanai vajadzēs papildus 674 886 eiro, tai skaitā 138 018 eiro turpmāk ik gadu.
Tiks paplašinātas latviešu valodas apguves iespējas dažādām mērķa grupām, tostarp iecerēts izveidot vienotu latviešu valodas apguves piedāvājuma mehānismu sabiedrības integrācijas nodrošināšanai, kā arī nodrošināt neformālās izglītības programmas “Valsts valodas apguve” bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām.
Lai radoši attīstītu un izkoptu latviešu valodu ar literatūras un mākslas līdzekļiem, tiks turpinātas valsts programmas lasīšanas veicināšanai, piemēram, “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, “Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība”, “Grāmatu starts”. 2025.gadā tiks īstenotas arī Latviešu grāmatas piecsimtgadei veltītas aktivitātes, tostarp dalība Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā, kā arī nodrošināta Baltijas asamblejas apbalvoto kaimiņvalstu literāro darbu tulkošana un izdošana latviešu valodā.
Plānā iekļauta arī iecere paplašināt latviešu valodas lietojuma vidi Braila rakstā, zīmju un vieglajā valodā, pielāgoto izdevumu skaitu ik gadu papildinot par 1050 eksemplāriem audio formātā, 1425 – palielinātā drukā, 175 – Braila rakstā. Plānots, ka gadā tiks izdoti arī 80 eksemplāri vieglajā valodā.
Atbilstoši plānā minētajam, sagaidāms, ka no 2024. līdz 2027.gadam par 1,5% pieaugs to pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, Savukārt par 3% pieaugs latviešu valodas prasmi apliecinājušo ārzemnieku īpatsvars valsts valodas prasmes pārbaudē.
Tiek lēsts, ka par 1% palielināsies to latviešu īpatsvars, kuri publiskajā vidē izmanto latviešu vai galvenokārt latviešu valodu, bet cittautiešu – par 3%.
