Sašutums: Rīga strauji pārvēršas par Āfriku… Kāpēc nevienā kebabnīcā nerunā latviski? 131
“Kāpēc visu laiku tiek runāts par krievu valodu, bet ne par angļu valodu? Nevienā kebabnīcā nerunā latviešu valodā, Rīga strauji par Āfriku pārvēršas, un visiem viss labi…” sašutumu par apkalpojošo personālu, kas nerunā valsts valodā, pauž skatītājs. Samilzušo problēmu komentē Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
Viņš atzīst, ka, protams, šobrīd tā ir problēma, kas attīstījusies pandēmijas laikā, kad daudzi ēdināšanas uzņēmumi varēja izdzīvot tikai, piegādājot ēdienu uz mājām.
Tas novedis pie dīvaina regulējuma, kurš nosaka, ka kurjeram pašam ir jānovērtē sava valsts valodas prasme. Protams, viņš saka, ka nedaudz prot valodu.
Valsts valodas centra direktors pastāsta, ka kebabnīcas, kurās personāls nezina valsts valodu, tiek sodītas, bet atzīst, ka šajās iestādēs ir ļoti liela kadru mainība.
“Pat ja mēs kādu tur sodam, un tas notiek, tas nenozīmē, ka pēc nedēļas tur nestāvēs cits puisis ar tik pat labu vai sliktu valodas prasmi,” Baltiņš spiests atzīt.
Jautāts, kā ar to cīnīties, viņš saka, ka jābūt arī sabiedrības spiedienam, piemēram, neapmeklējot šādas vietas: “Tad viņi ļoti ātri apgūtu valodu.”
Valsts valodas centra direktors vērš uzmanību, ka tas ir tāds sava veida mazohisms – apmeklēt iestādi, kurā nerunā latviski, bet pēc tam sūdzēties.
Sodu apmēru, protams, var palielināt, taču galvenā esot sabiedrības attieksme pret šādiem ēdināšanas uzņēmumiem, jo, lai gan Valsts valodas centram resursu pietiekot, katru kebabnīcu Rīgas nomalē viņi nevar apmeklēt.
