Valsts valoda – vienīgi latviešu 5
Izlasot J. Gomberga rakstu (“LA”, 3. nov.), daļēji jāpiekrīt, ka pēc vēlēšanām valstī īpaši nekas nemainīsies un ka par lielu naudu var no(uz)pirkt daudz(us).
Tālāk gan seko īsta demagoģija, kur fakti apgriezti ar kājām gaisā. J. Gombergs nav pamanījis, ka gadiem ilgi Krievijas varasvīri nemitīgi zākājuši Latviju par fašistu un nacisma atdzimšanas valsti, apšaubījuši neatkarīgās valsts pastāvēšanas tiesības. Kremļa kultūras aprindu attieksme pret Latviju izpaužas “Jaunā viļņa” aprobežoto vadītāju pliekanajos jociņos un ņirgās par mūsu zemi, kuras koncertzāli viņi izmanto. Paldies ārlietu ministram E. Rinkēvičam par stingro nostāju pret Kremļa nekaunīgākajām “lakstīgalām” un ceļa nogriešanu uz Latviju.
Toties J. Gombergs apsūdz mūsu “ļaunos” politiķus par Krievijas apriešanu un lamāšanu gan ikdienā, gan starptautiskās konferencēs un sanāksmēs, par iedzīvotāju sarīdīšanu vienam pret otru. Lietu nosaukšana īstajā vārdā nav apriešana.
Visiem zināmi fakti par Krimas okupāciju un aneksiju, iznīcinot daudz cietušās tatāru tautas tiesības mierīgi dzīvot savā tēvzemē, attīstīt savu bagāto kultūru un tradicionālo saimniecību. Par Putina sūtītās armijas iebrukumu un patvaļu Austrumukrainā, par “humānās palīdzības” transportu ar kara tehniku turp un ar Donbasa rūpnīcās salaupītām iekārtām atpakaļ. Par Krievijas kara kuģu un kara lidmašīnu biežo izaicinošo pietuvošanos Baltijas valstu jūras un gaisa telpas robežām, reizēm pat pārkāpjot tās. Bet, Gombergprāt, nekādu draudu tur nav! Pat ja Putins sola Rīgu iznīcināt pāris stundās… Vai par to visu politiķiem un ziņu dienestiem būtu jāklusē?!
Raksta autors ir par vienu valsts valodu, bet tikai tāpēc, ka citādi būtu jāveic lieli, dārgi tulkošanas darbi lietvedībā un valsts galīgi iznīktu. Un nevis tāpēc, ka Latvijā valsts valodai jābūt vienīgi latviešu.
Tāpat viņš sūrojas, ka viņam atņemta dzimtene. Nu, ja viņš dzimis LPSR, tad tiešām. Jau 24 gadus dzīvojam atjaunotā neatkarīgā Latvijā, un tās likumi jāievēro visās jomās visiem. Arī latviešiem un citu tautību pirmskara Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarību atguvušajā valstī bija jāpārreģistrējas, un mēs to darījām ar lielāko prieku.
Ilga Sīle
Ar Ilgas Sīles vēstuli noslēdzam lasītāju domu apmaiņu par “LA” 3. novembrī publicēto Jevgenija Gomberga rakstu “Murkšķa diena. Pēc vēlēšanām”. Spriežot pēc šīs un iepriekš publicētajām atsauksmēm, jāsecina, ka autora un lasītāju skatījums uz vienām un tām pašām problēmām lielākoties ir atšķirīgs. Bet, neskatoties uz to, vairākums lasītāju atzina, ka raksts bija vērtīgs, jo ļāvis uzzināt, kā Latvijā jūtas un ko domā cittautietis.
