Valsts vai privāto apdrošināšanu? 0
Nākamgad sāks darboties valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, taču joprojām nav īstas skaidrības, kā tā ietekmēs tos, kas palikuši ārpus tās, vai gluži otrādi – izmanto privāto apdrošināšanas sabiedrību polises. Kāds “Latvijas Avīzes” lasītājs jautā: “Ja darba devējs katru gadu pērk darbiniekiem privātas apdrošināšanas sabiedrības veselības apdrošināšanas polises vai arī cilvēks to iegādājas pats par savu naudu, vai ir jēga vēl maksāt par dalību valsts obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā? Kā valsts obligātās veselības apdrošināšanas jaunās sistēmas ieviešana ietekmēs privāto veselības apdrošināšanu? Vai polises kļūs dārgākas?”
Par savu naudu apdrošinās retais
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka jau trīs četrus gadus Latvijā pieejama arī privātpersonu veselības apdrošināšana, taču atšķirībā no korporatīvās jeb juridisku personu veselības apdrošināšanas, kuru saviem darbiniekiem iegādājas darba devēji, tā šobrīd aizņem mazu daļu no kopējā veselības apdrošināšanas apjoma. “Privātpersonu veselības apdrošināšanas polises vēl aizvien piedāvā tikai trīs apdrošinātāji. Līdz šim šajā segmentā vērojams minimāls pieaugums – līdz 15%, tāpēc skatīsimies, vai veselības aprūpes reforma veicinās ne tikai interesi, bet arī reālu polišu skaita palielināšanos,” viņš saka.
Apdrošināšanas sabiedrības “If” personu apdrošināšanas produktu vadītāja Dagnija Rutka stāsta, ka pēdējo trīs gadu laikā privātpersonu iegādāto polišu skaits ir mainīgs. 2017. gadā to skaits kritās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2018. gadā polišu skaits pieaudzis par 14%. Tas pamatā izskaidrojams ar mūsu pārdošanas aktivitātēm, jo pieprasījumu skaits pēc reformas nav mainījies.”
Arī apdrošināšanas sabiedrības “Ergo” Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamenta direktors Gints Konrāds norāda: novērotās tendences neliecina par to, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana varētu radīt būtiskas pieprasījuma izmaiņas privātpersonu veselības apdrošināšanas segmentā. “Ir neliels pieaugums, bet tas vairāk saistāms ar veiktiem uzlabojumiem piedāvātajā pakalpojumā, nevis ar veselības aprūpes reformu. Attiecībā uz darba devēju nodrošināto veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem var teikt, ka šeit ir jūtams pieaugums katru gadu,” viņš saka.
Apdrošināšanas brokeru sabiedrības “Insureline” valdes loceklis Uldis Jurgensons norāda, ka pēc “Rīgas Slimokases” bankrota privātās veselības apdrošināšanas piedāvājums Latvijā ir ļoti ierobežots un visi riski tiek rūpīgi izvērtēti. Tieši augstā riska dēļ dažas apdrošināšanas sabiedrības noteikušas potenciālajiem klientiem vecuma ierobežojumus, piemēram, “Ergo” – līdz 60 gadiem, bet “Compensa Life” – līdz 65.
“Diemžēl privātpersonas lielākoties par veselības apdrošināšanu iedomājas tikai pēc vizītes pie ārsta, tāpēc nereti gadās, ka vēlmi noformēt apdrošināšanu nosaka ieplānotā operācija vai dārgs izmeklējums. Taču veselības apdrošināšana nav domāta šādiem gadījumiem, jo risks jau ir iestājies,” uzsver U. Jurgensons.
Speciālists piebilst, ka daudzi nesaprot – privātpersonu veselības apdrošināšanas polise pilnībā nenosedz visas ar medicīnas pakalpojumu saistītās izmaksas.
Tā ir kā papildu labums pie valsts apmaksātas medicīnas palīdzības, piemēram, sedz pacientu iemaksas, piedāvā rehabilitācijas kursu, daļēju zobārstniecības pakalpojumu apmaksu. Pērkot šos pakalpojumus par pilnu cenu, bez valsts atbalsta, apdrošināšanas polise izmaksātu vienu divus tūkstošus, nevis pārsimt eiro gadā. “Lai saņemtu valsts medicīnisko aprūpi, privātpersonai izdevīgāk veikt brīvprātīgo maksājumu par veselības apdrošināšanu vai maksāt sev minimālo mēnešalgu,” viņš uzskata.
Prognozes nākamajam gadam
Jānis Abāšins uzsver: privātās veselības apdrošināšanas būtiskas priekšrocības ir medicīnas iestāžu un ārstu izvēle, iespēja tikt pie speciālistiem bez rindas, kā arī serviss un komforts kopumā. Tomēr katram jāapzinās savas vajadzības un iespējas, sevišķi, ja pieejams tikai valsts apmaksāto pakalpojumu pamata grozs.
“Jaunam cilvēkam risks nonākt situācijā, kad nepieciešami pakalpojumi ārpus pamata groza, ir mazs, savukārt cilvēkam brieduma gados, manuprāt, būtu rūpīgāk jāizvērtē varbūtība saskarties ar veselību saistītām nebūšanām, lai izlemtu, par ko un cik papildus maksāt,” viņš domā.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents teic, ka šobrīd grūti prognozēt, kā valsts obligātās apdrošināšanas sistēmas ieviešana ietekmēs privāto sektoru, jo vēl ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, cik lielu cilvēku skaitu skars obligātās iemaksas. Taču viņš norāda uz sasāpējušu problēmu korporatīvajā apdrošināšanā. “Jau vairāk nekā 10 gadus ir spēkā polises cenas ierobežojoši limiti.
Ņemot vērā augošās medicīnas pakalpojumu cenas, tas polises padara arvien “plikākas”, jo īpaši valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem.
Pastāv bažas, ka reformas ietekmē šie ierobežojošie limiti netiks pārskatīti, uzskatot, ka pilnais “grozs” jau nodrošina pietiekami plašu apmaksāto pakalpojumu klāstu,” viņš saka.
Apdrošināšanas sabiedrības “If” personu apdrošināšanas produktu vadītāja D. Rutka mierina, ka saistībā ar reformu piedāvāto polišu saturu un cenu nav plānots mainīt, taču polises iegādes procesā papildus tiks uzdots jautājums, vai persona ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas dalībnieks, un atbilde tiks iekļauta prēmijas aprēķinā.
