Tautai ir jāzina 3
Latvijā valsts amatpersonu mentālās veselības stāvoklim uzmanību pievērš Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas uz šo jautājumu skatās tikai saistībā ar valsts noslēpuma pieejamību. “Atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību, kā arī personai, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā,” informē SAB amatpersona Iveta Maura.
“Valsts prezidentam ir jābūt pie pilna prāta, lai viņš varētu pildīt savas funkcijas. Tautai ir jāzina, vai prezidents to spēj,” saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. “Pieņemsim, ka tiek ievēlēts prezidents, kas ir ratiņkrēslā. Pēc demokrātiskiem principiem tas nav nekas nosodāms, jo no cilvēktiesību viedokļa personai ar kustību traucējumiem nevar liegt ieņemt Valsts prezidenta amatu.”
Tas ir svarīgs jautājums, vai demokrātisko valstu elektorātam ir tiesības uz neatkarīgu medicīnisko un psihiatrisko novērtējumu personām, kas kandidē uz valsts vadošajiem amatiem. “Ja cilvēks ir izgājis cauri partijas atlases un vēlēšanu sistēmai, kandidējot uz kādu no augstajiem valsts amatiem, tad vēlētājiem tomēr būtu jāzina, ka ievēlētā persona neradīs riskus saistībā ar savu veselības stāvokli. Tieši politiskā partija, kas šo cilvēku virza augstajam amatam, nes daļēju atbildību, lai šādi riski nerastos,” secina sociologs Aigars Freimanis.
