Valsts uzspiedīs mazo skolu slēgšanu? Steigā virza jaunu likumprojektu 9
Tā sauktajā valsts budžetu pavadošajā likumprojektu paketē iekļauts likumprojekts, ko Saeima vakar nodeva izskatīšanai komisijās, piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu arī pamatskolu klasēs un liegt darboties skolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau draud ar Satversmes tiesu.
Kā zināms, valdība jau noteikusi minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, turklāt bija iecerēts, ka valsts nefinansēs skolotāju algas vidējās izglītības posmā tad, ja netiks izpildītas vai nu skolēnu skaita, vai izglītības kvalitātes prasības.
Pēc garām diskusijām un kaulēšanās par minimālo skolēnu skaitu tam bija piekritusi arī LPS.
Taču oktobra sākumā ieraudzītās plānotās izmaiņas Izglītības likumā pašvaldības ļoti satraukušas. Tajā teikts, ka pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot mācības tikai tad, ja sasniegts valdības noteiktais minimālais skolēnu skaits, un tas attiektos ne tikai uz vidējās izglītības, bet arī pamatskolas posmu.
Turklāt valdība varētu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne tikai skolā kopumā, bet arī tās filiālēs.
Tātad pašvaldībām liegs uzturēt pārāk mazās skolas pat par saviem līdzekļiem.
Skaidrojot ieceri, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atsaucas uz valdības rīcības plānu, kas paredz nodrošināt “kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla un izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksus risinājumus”.
Šobrīd izglītības iestāžu tīklā iespējams novērot sadrumstalotību, pastāvot klasēm, kurās izglītojamo skaits ir ļoti neliels, bet tiek izmantots ievērojams finanšu un cita veida resurss.
21. maijā valdībā jau atbalstīts informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu”, kurā citstarp minēts, ka, nereorganizējot skolu tīklu, nav iespējams nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu. Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē nozares ministre Ilga Šuplinska atzina, ka beidzot jātiek galā ar “skolām, kas celtas 150 bērniem, bet kur mācās tikai 30 bērni”.
Minimālo skolēnu skaitu dažādu veidu pašvaldībās plānots noteikt, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Iecerētajos likuma grozījumos nekādu konkrētu skaitļu par to, kāds tad būs minimālais skolēnu skaits, nav, taču iepriekš pieminētajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka pilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā – minimālais izglītojamo skaits sākumskolas 1. līdz 6. klasē varētu būt 400, pamatskolas 1. līdz 9. klasē – 450.
Savukārt vidusskolas 10. līdz 12. klasē – 150. 2019. gada 1. septembrī minētajās pilsētās šādam izglītojamo skaitam atbilda četras sākumskolas no piecām un deviņas pamatskolas no 21, kā arī tikai 33 vidusskolas no 107.
Iepriekš, runājot par skolu tīkla sakārtošanu, vienmēr tika uzsvērts, ka sākumskolas jāsaglabā maksimāli tuvu skolēnu dzīvesvietai, arī par pamatskolu skaita samazināšanu netika daudz runāts, uzsvars aizvien bijis uz vidusskolu tīkla sakārtošanu. Saskaņā ar iecerētajiem likuma grozījumiem arī pārāk mazajās privātskolās valsts skolotāju algas vairs nefinansētu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem vakar radās šaubas, vai tik konceptuāli svarīgu likumprojektu var izskatīt paātrinātā kārtībā – tikai divos lasījumos, kā tas notiek ar budžeta paketē iekļautajiem likumprojektiem.
Turklāt iecerētās izmaiņas saistītas ar visu izglītības sistēmu, ne tikai valsts budžetu.
Toties I. Šuplinska teica: izskatīšana divos lasījumos neliedz Saeimas deputātiem iesniegt savus priekšlikumus par izmaiņām likumprojektā.
Pret steigu iebilst arī LPS, kas uzrakstījusi vēstuli Saeimas deputātiem. Tajā norādīts, ka arī caur valdību likumprojekts bīdīts steigšus: nav saskaņots ar visām ieinteresētajām pusēm, bet tikai ar Tieslietu un Finanšu ministrijām. Pretēji likuma “Par pašvaldībām” prasībām tas nav saskaņots arī ar vietvarām. Šis pats likums nosaka: izglītības nodrošināšana ir pašvaldību funkcija un iecerētās pārmaiņas Izglītības likumā liegs to īstenot.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka pamatizglītība valstī ir obligāta, tāpēc, kārtojot skolu tīklu, nevajadzētu ierobežot iespējas to iegūt. Pretējā gadījumā varot tikt pārkāpts Satversmes 112. pants, kas nosaka tiesības uz izglītību, un tas jau var būt iemesls vērsties Satversmes tiesā.
Pirms jaunā mācību gada “Latvijas Avīze” viesojās Suntažu vidusskolā, kur ir 157 skolēni, kas ir daudz par maz, jo skola atrodas Ogres novadā, kur prasīti vismaz 120 skolēni 10. līdz 12. klasē vien. Pat, ja uz skolām, kas neatrodas novada centrā attiecinās prasības, kas attiecas uz pārējo Latvijas teritoriju (skat. uzziņu), skolēnu pietrūks, jo vidusskolas klasēs tad būtu jābūt vismaz 45 skolēniem, bet šajā mācību gadā Suntažos 10. līdz 12. klasē ir vien 25 skolēni.
Kāds varētu būt skolas liktenis, ja tiks pieņemts jaunais likumprojekts? Ogres novada domes priekšēdētājs Egils Helmanis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka pagaidām novadā nav rēķināts, no kurām skolām varētu nākties atteikties, jo likums vēl nav pieņemts un, pat ja to apstiprinās, nav vēl zināms, kādas prasības skolām galu galā izvirzīs Ministru kabinets.
“Katrā ziņā šo ieceri vērtēju negatīvi. Pagaidām mums izdevies saglabāt visas skolas, kas novadā bijušas: ja ne kā patstāvīgu skolu, tad kā filiāli. Kā būs tālāk, nezinām.
Piekrītam, ka vidusskolās tiešām spēki jākoncentrē, plānojam celt jaunu vidusskolu Ogrē, kurā pietiktu vietas visiem novada vidusskolēniem. Taču sākumskolai ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Jau tagad daļa mazo bērnu ceļas pulksten sešos, lai laikus nokļūtu skolā. Kuros pagastos nebūs skolas, tie iznīks, tas nu ir skaids,” tā E. Helmanis.
Kāds varētu būt minimāli pieļaujamais skolēnu skaits?
* Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava: sākumskolas 1. līdz 6.klasē – 400, pamatskolas 1. līdz 9.klasē – 450, vidusskolas 10. līdz 12.klasē – 150
* Administratīvo teritoriju attīstības centri – Ventspils, Talsi, Tukums, Kuldīga, Saldus, Dobele, Bauska, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Valka, Gulbene, Alūksne, Madona, Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Ludza, Balvi, Smiltene, Sigulda Līvāni, kā arī Pierīgas novadi – Jūrmala, Mārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Ādaži: sākumskolas 1. līdz 6.klasē – 300, pamatskolas 1. līdz 9.klasē – 360, vidusskolas 10. līdz 12.klasē – 120
* Pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās: sākumskolas 1. līdz 6.klasē – 35 (darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno pirmsskolas izglītības programmas), pamatskolas 1. līdz 9.klasē – 80, vidusskolas 10. līdz 12.klasē – 45
* Reti apdzīvotas teritorijas, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidējo vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu: sākumskolas 1. līdz 6.klasē – 15 (darbojas kā citas izglītības iestādes filiāle bez atsevišķas administrācijas, atbalsta personāla, īsteno pirmsskolas izglītības programmas), pamatskolas 1. līdz 9.klasē – 70, vidusskolas 10. līdz 12.klasē – 30
Dati: IZM informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu”.
