Zeme ir, kopēju nav. Zemes fondam grūtības salīgt uzņēmumus aizlaistās zemes sakopšanai 4
Latvijas Zemes fonds, kas no privātpersonām uzpērk un tālāk iznomā vai pārdod lauksaimniecības zemi, pēdējā laikā saskaras ar grūtībām savest kārtībā nekoptus laukus. Iemesls prozaisks – neviens nepiesakās attiecīgos iepirkumu konkursos. Kāpēc, nav skaidrs.
Katru gadu līdzās konkrētiem privātpersonu piedāvājumiem pārdot zemi fonda pārstāvji paši pēta tirgu un, ja kāda aizlaista lauka apkārtnē vērojama pircēju interese, fonds nopērk arī šo nekopto īpašumu, lai to savestu kārtībā un tālāk laistu nomas tirgū.
“Ārpakalpojuma veidā piesaistot uzņēmumus, katru gadu sakopjam vismaz 50 hektārus novārtā atstātas zemes, pēc tam šādi lauki ļoti ātri aiziet atpakaļ apritē. Mēs ļoti labprāt koptu daudz vairāk hektāru un arī finansiāli varam to atļauties, bet nav šo pakalpojumu veicēju! Un tas mums ir liels pārsteigums,” atzīst Zemes fonda vadītāja Ina Alksne.
Viņa stāsta, ka fonds regulāri izsludina iepirkuma konkursus ilgstoši nekoptas zemes sakopšanai – virskārtas frēzēšanai, krūmu novākšanai utt. “Bet neviens nepiesakās. Daudzi zvana, interesējas, visu izstāstām, bet, kad pienāk iepirkums, neviena nav. Nezinām, kas tas ir, varbūt attiecīgas tehnikas nav tik daudz, varbūt vieglāk sarunāt “pa tiešo” ar kaimiņiem. Līdz ar to mums ir tikai daži sadarbības partneri un neko vairāk par tiem 50 ha arī nākamgad nevarēsim fiziski sakopt,” skaidro I. Alksne.
Tikmēr, taujāta par kopējo šā gada situāciju privātīpašnieku zemes uzpirkšanā, fonda vadītāja atzīst, ka procesi virzās daudz ātrāk, nekā plānots. Šogad deviņos mēnešos zemes pirkumu darījumos ieguldīti jau 14 miljoni eiro salīdzinājumā ar septiņiem miljoniem attiecīgā laika posmā pērn. Savukārt šogad iegādātās platības sasniedz 5000 hektārus, no kuriem 130 īpašumi 2900 hektāru platībā ir pārdoti reversajā nomā, proti, kad īpašnieks pārdevis zemi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām.
“Šo pakalpojumu izstrādājām pēc zemnieku pieprasījuma, un risks attaisnojies. Tas ir kā papildu instruments brīdī, kad banka kādu iemeslu dēļ saimniecību nevar finansēt. Vai arī, kad nauda vajadzīga steidzami un zemnieks nevar paspēt nokārtot kredītu. Piemēram, apstiprināts liels projekts, LAD piešķir naudu, banka dod kredītu, bet zemniekam jāiegulda arī savi finanšu līdzekļi, taču apgrozāmajos līdzekļos brīvas naudas nav. Tad Zemes fonds kopā ar banku sastrukturē darījumu – kādu zemes gabalu zemnieks pārdod fondam reversajā nomā, viņam ir nauda līdzdalībai projekta realizācijā. Pavasarī apgrozāmie līdzekļi vispār bija sāpīgs jautājums, jo iepriekšējie divi gadi laikapstākļu dēļ saimniecībām nebija labvēlīgi. Tā kā šī iemesla dēļ bankas piesardzīgāk raugās uz finansēšanu, daudzi šogad izmantoja reverso nomu apgrozāmo līdzekļu piesaistīšanai,” stāsta I. Alksne.
Viņa arī piebilst, ka šogad pirmo reizi noslēgts viens zemes maiņas darījums. Kāds zemnieks pamanījis, ka fonda nopirktais lauks atrodas blakus viņa saimniecībai, savukārt viņam ir cits īpašums, kas atrodas vairāku kilometru attālumā. “Pamēģinājām, un iznākumā zemniekam tagad ērtāk un lētāk strādāt turpat, savukārt tālākajam gabalam atradām citu nomnieku. Esam gatavi arī turpmāk skatīt līdzīgus darījumus,” rezumē fonda vadītāja.
Patlaban Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 hektāru platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma 2015. gadā ir ieguldīti 35 miljoni eiro, bet 237 īpašumi 5000 hektāru platībā ir iegādāti reversajā nomā.
