Valsts uzņēmumu vadītāji: kurš uzkrājis visvairāk naudas, bet kurš slīgst parādos? 17
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīs valdēs un padomēs esošās amatpersonas uzkrājušas virs miljona, viena amatpersona aizdevusi vairāk nekā miljonu, bet lielākais parāds pārsniedz 800 tūkstošus. Tas izlasāms ikgadējās amatpersonu ienākumu deklarācijās.
„Latvijas Avīze” izpētīja visu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes, noskaidrojot amatpersonas ienākumus kapitālsabiedrībās un privātajos uzņēmumos, kā arī izkristalizējās amatpersonas ar visvairāk amatiem. Taču rakstu sērijas otrajā daļā izpētīsim desmit amatpersonas, kuras uzkrājušas visvairāk, aizdevušas visvairāk un iekrājušas lielākos parādus.
Turīgais operas vadītājs
Varbūt neierasti, varbūt kādam paredzami, taču no visām valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs esošajām amatpersonām visvairāk uzkrājis un, iespējams, par turīgāko no valdēs un padomēs esošajiem cilvēkiem dēvējams Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš.
Protams, ne jau šajā amatā Siliņš nopelnījis visvairāk naudas – LNOB viņš vada tikai kopš 2019. gada, un alga nav tik liela (kā norādīts deklarācijā, 2021. gadā alga bijusi 79 682 eiro, tātad mēnesī vidēji 6640 eiro), lai pāris gadu laikā uzkrātu vairāk nekā divus miljonus. Turību Siliņš vairojis kā pasaulē zināms operas solists.
LNOB vadītāja Siliņa deklarācija liecina, ka bezskaidrās naudas uzkrājumus viņš noguldījis septiņās dažādās bankās (“Luminor”, “Citadele” un ārvalstu “Deutsche Bank”, “Commerzbank”, “Caja Rural De Soria”, “PostFinance” un “Baltic International Bank SE”) un piecās valūtās. Tāpat vairāk nekā 800 tūkstoši eiro Siliņam ir obligācijās un akcijās.
Noguldījumi finanšu instrumentos un citur
Vairāk nekā miljonu bezskaidrā naudā uzkrājis arī Juris Lapše, kurš ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis, bet no citiem amatiem vērts pieminēt, ka Lapše ir “Latvijas gāzes” revīzijas komitejas loceklis. Šajos amatos Lapše gan ir vien pāris gadu.
Pirms tam būtībā visu profesionālo karjeru Lapše dažādos amatos un dažādās valstīs nostrādājis auditorkompānijā “PricewaterhouseCoopers”. Arī Juris Lapše uzkrājumus veidojis ne tikai eiro valūtā – viņš noguldījis trijās valūtās un vairākās bankās – gan visās četrās lielākajās Latvijā esošajās bankās, gan Gruzijas bankā un “NatWest Group”. Lapšem ir arī divu Latvijas uzņēmumu kapitāla daļas, kā arī apmēram 250 000 eiro vērtspapīros.
Trešais miljonārs ir “Air Baltic” valdes loceklis Vitolds Jakovļevs, kurš nodarbināts tikai “Air Baltic”. Latvijas lidsabiedrības vadībā Jakovļevs ir jau vairāk nekā desmit gadu, bet pirms tam apmēram desmit gadu Jakovļevs darbojās aktīvu pārvaldības un investīciju banku sektoros Latvijā.
Bezskaidru naudu Jakovļevs lielākoties glabā “Swedbank”. Tāpat nauda noguldīta arī “Luminor” un Dānijas “Saxo Bank”, bet dažādos finanšu instrumentos (vērtspapīros, parāda vērtspapīros, ieguldījumu fondos u. c.) “Air Baltic” valdes loceklis noguldījis vairāk nekā pusmiljonu.
Vairāk nekā pusmiljonu skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrājuši arī “Air Baltic” šefs Martins Gauss un “Latvijas Pasta” padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda, kurš pirms tam 14 gadus vadīja auto ražotāja “PSA Automobiles” importētāja un izplatītāja darbību Latvijā un Lietuvā.
Vairāk nekā 500 tūkstošus dažādos finanšu instrumentos glabā “Elektronisko sakaru” valdes locekle Laila Līduma, gandrīz 500 tūkstošus – arī “Latvenergo” un “Air Baltic” padomes loceklis, “RERE grupas” valdes loceklis Toms Siliņš. Līdumai pieder AS “VEF” akcijas vairāk nekā 600 000 eiro vērtībā (viņa bijusi arī uzņēmuma padomes locekle), bet Tomam Siliņam pieder gan vairāku uzņēmumu akcijas un kapitāla daļas, gan vērtspapīri, un viņš ir ieguldījis fondos.
Aizdevuši vairāk nekā pusmiljonu
Visvairāk no visām valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs esošajām amatpersonām aizdevis jau izpētes sērijas pirmajā daļā aprakstītais Jānis Leimanis. Viņš sešos darījumos aizdevis 1,7 miljonus eiro, kas ir par trīs reizēm vairāk nekā spējis nākamais lielākais aizdevējs. Četri aizdevumi bijuši lielāki par 100 tūkstošiem, bet viens pat sasniedzis gandrīz 900 tūkstošus.
Leimanis ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un “Rīgas namu pārvaldnieka” padomes loceklis, bet galvenais ienākumu avots ir kā “Olainfarm” valdes loceklim, kuru akcijas viņš pirms gada pārdeva par nepilniem 100 tūkstošiem eiro. Leimanis agrāk bijis arī “Clean R” valdes priekšsēdētājs un “PATA Saldus”, “Latvijas balzams” un “Liepājas autobusu parks” padomēs.
Vairāk nekā 500 tūkstošus eiro aizdevušas vēl trīs amatpersonas – Normunds Feierbergs, Pauls Cālītis un Raimonds Dūda. Kā jau iepriekš minēju, “Latvijas Pasta” padomes priekšsēdētājs R. Dūda ir viens no lielākajiem uzkrājumu veidotājiem starp visām amatpersonām. P. Cālītim “Air Baltic” kā vienīgā darba vieta ir jau teju 25 gadus. Viņš līdz valdes locekļa amatam uzkāpis, sākotnēji būdams pilots.
Cālītis aizdevis trīs aizdevumus, lielākajam esot virs 300 tūkstošiem. Savukārt Feierbergs ir lidostas “Rīga” valdes loceklis un LVRTC padomes loceklis. Iepriekš viņš ilgstoši ieņēmis augstus amatus Latvijas Krājbankā un “UniCredit Bank”. Feierbergam ir pieci aizdevumi, no tiem lielākais pārsniedz 350 000 eiro.
Lielākais parādnieks – Gauss
Bet, kuri tad ir lielākie parādnieki? Pārliecinošs līderis ar vairāk nekā 800 tūkstošu eiro parādu ir „AirBaltic” šefs Martins Gauss. Apmaksātākajā Latvijas kapitālsabiedrības amatā Gauss strādā jau vairāk nekā desmit gadus.
Pirms tam pāris gadus bijis Ungārijas lidsabiedrības „Malev” izpilddirektors, īsu brīdi arī vācu „Cirrus Airlines” vadītājs, bet 15 gadus Gauss nostrādāja par „British Airways” meitasuzņēmuma „Deutsche BA” rīkotājdirektoru. Interesanti, ka pērn Gauss ir gan aizņēmies, gan arī veicis dāvinājumu pusmiljona eiro apmērā.
Vairāk nekā pusmiljonu eiro lielas parādsaistības deklarējis arī „Tet” valdes loceklis Sergejs Kostjučenko. Viņš „Tet” sāka strādāt tikai pērn, bet šogad viņu iecēla valdē. Pirms tam Kostjučenko ieņēmis augstus amatus vairākos lielos starptautiskos uzņēmumos.
Vadījis “Samsung Electronics Baltics” elektronikas biznesu Baltijas valstīs, piecus gadus bijis “IBM” pārdošanas direktors Baltijā, kā arī strādājis “Byte Life Solutions”, “Hewlett-Packard” un “Micro Link Group”.
Rīt “Latvijas Avīzē” lasiet – kuri ir lielākie algu saņēmēji valsts kapitālsabiedrību vadībā.
