Ukrainas atbalsta pasākumu dēļ mīkstināti pulcēšanās ierobežojumi 15
Valsts un pašvaldību institūcijas varēs rīkot pasākumus ārtelpās, kurās piedalās līdz 3000 personu, par valdības lēmumu sociālajos tīklos vēsta veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Publiskie pasākumi varēs notikt epidemioloģiski nedrošā vidē.
Grozījumi ārkārtas situācijas rīkojumā, kas ir spēkā līdz 28.februārim, veikti, lai varētu notikt Ukrainas atbalstam paredzētie piketi, gājieni un koncerti, demokrātiskā veidā paužot savu viedokli un nostāju pret notiekošo pasaulē.
VM informēja, ka valsts un pašvaldību institūcijas pirms publisku āra pasākumu organizēšanas epidemioloģiski nedrošā vidē līdz 3000 apmeklētājiem izstrādās epidemioloģiskās drošības protokolu un pēc iespējas laikus informēs pasākuma dalībniekus par kārtību pasākuma laikā.
Vienlaikus ministrija aicina pasākumu dalībniekus nedrūzmēties, savā starpā ievērojot vismaz divu metru distanci, lietot medicīniskās maskas, tajā skaitā arī FFP2 respiratoru bez vārsta, nelietot pārtiku pasākuma laikā un pēc nepieciešamības dezinficēt rokas.
Dodoties uz vai no pasākuma, ministrija iesaka izvairīties no sabiedriskā transportlīdzekļa izmantošanas, ja tas ir pārpildīts, savukārt cilvēkus, kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši ar Covid-19, izvērtēt dalību pasākumā. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri pieder riska grupām – senioriem, personām ar hroniskām slimībām, paaugstinātu ķermeņa svaru.
Ja ir kādas saslimšanas pazīmes, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, iesnas, vai cilvēks ir noteikts kā Covid-19 kontaktpersona, ministrija aicina neapmeklēt pasākumu.
VM uzsvēra, ka publiskie pasākumi jāorganizē vietā, kas ir pietiekami liela, atbilst paredzētajam cilvēku skaitam, nav noslēgta ar sienām vai jumtu un ir ar vieglu piekļuvi un bez šaurām ejām, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu divu metru distanci.
Tāpat rīkotāji tiek aicināti neorganizēt pārtikas vai dzērienu tirdzniecību vai izdali pasākuma laikā un ieplānot izlietoto sejas masku un respiratoru savākšanu.
Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.
Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.
