Šobrīd piena lopkopji piedzīvo smagu krīzi. Valsts un Eiropas atbalsts ir vitāli svarīgs priekšnosacījums nozares saglabāšanai 27
Lauris Ceplītis, Ērgļu pagasta zemnieku saimniecības “VECCEPLIS” īpašnieks
Piena iepirkuma cena Latvijā pēdējo četru mēnešu laikā saruka par vairāk nekā 30%. Lai arī šobrīd tirgū cenas stabilizējas, taču joprojām tās ir pārāk zemas, lai zemnieki varētu atgūt sirdsmieru. Ņemot vērā straujo dažādu izmaksu (elektrība, lopbarība) kāpumu, piena lopkopji uz nākotni raugās ar zināmu skepsi – bez valsts atbalsta nozarei draud ļoti grūti laiki. Zemnieku saimniecība “VECCEPLIS”, kas veidota vairākās paaudzēs, attīstījusi trīs virzienus – piena lopkopību, gaļas liellopu audzēšanu un aitkopību.
Taču šobrīd lielākie izaicinājumi saistīti tieši ar piena lopkopību, kur, sekmīgi īstenojot virkni valsts un Eiropas līmeņa aktivitāšu, iespējams krīzi pārvarēt.
Šobrīd piena lopkopji piedzīvo smagu krīzi. Piemēram, februāra sākumā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 28 līdz 30 centi par litru, bet atsevišķiem uzņēmumiem cena jau bija samazinājusies līdz 20 centiem par litru un zemāk. Savukārt Eiropas Savienībā vidējā cena bija 45 centi.
Ir saimniecības Latvijā, kas vairs neredz jēgu cīnīties un savu govju ganāmpulku aizved uz kautuvi vai pārdod uz ārvalstīm. Tāda ir šā brīža realitāte. Vēl nesen vairāki zemnieki par brīvu dalīja iedzīvotājiem pienu – tā bija protesta forma pret zemajām piena iepirkuma cenām, tirgotāju uzcenojumu un valdības bezdarbību.
Kā valsts var palīdzēt?
Zemnieki ikdienā redz piena gala cenu veikalu plauktos, tai pat laikā par savu saražoto pienu nereti nesaņem pat pašizmaksu. Šo situāciju vēl sliktāku padara fakts, ka saimniecību izdevumi, lai savu ganāmpulku spētu uzturēt, ir strauji auguši. Šī piena krīze vissmagāk skar tieši mazākās piena saimniecības, kurām ir lielākas izmaksas piena ražošanā.
Esmu pārliecināts – ja valsts atbalstīs saimniekošanu laukos, tad arī piena lopkopībai būs perspektīva. Savādāk piena lopkobība Latvijā ir apdraudēta. Lai situāciju uzlabotu, Latvijas valdībai būtu jāveic vairāki priekšdarbi.
Pirmkārt, būtu jāsamazina piena un piena produktu imports no citām valstīm. Latvijas veikalu plaukti ir stāvgrūdām pilni ar Lietuvas, Polijas piena produkciju. Tā ir lētāka. Protams, paldies pircējiem, kas bieži vien priekšroku dod vietējiem ražotājiem, taču vairumam noteicošā ir cena.
Otrkārt, samazināt PVN piena produktiem un pienam. Tas būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā. Jāpiebilst, ka PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka šis instruments var stiprināt nozares konkurētspēju, jo iedzīvotāji var atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju.
Treškārt, atrast līdzekļus un turpināt valsts dotēto piena izdali skolēniem programmā “Piens un augļi skolai”.
Ceturtkārt, vajadzētu atbalstīt piena pārstrādātājus, lai viņi varētu attīstīt piena produktu ražošanu, kuru sastāvā ir vairāk Latvijas saimniecībās ražotā piena.
Citi atbalstā mehānismi
Apsveicams ir zemkopības ministra Didža Šmita un viņa Lietuvas kolēģa aicinājums Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāram Janušam Vojcehovskim sniegt atbalstu piena nozarei, piešķirot Latvijai 11 miljonus eiro no Eiropas Savienības krīzes rezerves fonda. Līdztekus ārkārtas finanšu atbalstam piensaimniekiem, Latvija un Lietuva prasa arī paaugstināt cenu vājpiena pulvera un sviesta iepirkumam valsts intervencē. Šobrīd gan tā ir Eiropas izšķiršanās. Un atbilde jāgaida.
Taču saimniecībā jau tādēļ darbi neapstājas. Lai arī ir grūti, strādājam. Pirms laika veicām saimniecības modernizāciju, kas bija iespējama pateicoties nebanku aizdevējam “Lande”, kas tieši fokusējas uz finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem un saimniecībām.
Līdzekļus ieguldījām lietotas tehnikas iegādei. Uzskatu, ka tikai ar saviem līdzekļiem nav iespējama ilgtspējīga saimniecības attīstīšana. Zemniekam ir vieglāk, ja ir skaidras opcijas, kur operatīvi var iegūt vajadzīgos naudas līdzekļus. Vēl viena – Eiropas projekti. Un svarīga, nenoliedzami, ir arī valsts ieinteresētība stiprināt Latvijas saimniecības, Latvijas laukus un tur dzīvojošos.
