Valsts līdzfinansēs novadu reformu. Kāds ir plānotais finansējums? 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība ir paredzējusi valsts budžeta līdzfinansējumu administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanai un īstenošanai, taču šo naudu vietvaras saņems pa daļām, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē šonedēļ informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša.
Visas pašvaldības uz šogad pieejamo finansējumu jauno novadu administratīvā pārvaldes modeļa un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei ir pieteikušās un to saņēmušas, bet otru daļu tām piešķirs nākamgad, kad darbs būs pabeigts. Vairākas pašvaldības, piemēram, Liepājas dome un jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads, jau iepriekš norādījušas, ka valsts paredzētais atbalsts ir tikai daļa no nepieciešamā finansējuma.
Pašvaldībām tagad ir jāizvērtē sava saimniecība un jāpiedāvā jaunā novada administratīvā pārvaldes struktūra, kā arī jāsagatavo tā attīstības plānošanas dokumenti, kam valsts ir paredzējusi līdzfinansējumu. Tā, piemēram, attīstības stratēģiju izstrādei kopā visām pašvaldībām šogad jau pārskaitīti 525 000 eiro, un tādu pašu summu tās vēl saņems nākamgad.
Runa ir par pašvaldībām, kuras skar administratīvi teritoriālā reforma. Kā zināms, Valkas, Alūksnes, Gulbenes, Līvānu, Olaines un Salaspils novads paliek esošajās robežās. Lielajām pilsētām stratēģija ir kopīga ar tai piegulošo novadu. Pēc tam kad uz pirmo sēdi 2021. gada 1. jūlijā būs sanākušas nākamā gada 5. jūnijā ievēlētās pašvaldības, tām būs pieejami vēl 6,9 miljoni eiro to izdevumu segšanai, kas saistīti ar reformas administratīvajām izmaksām, paskaidroja I. Oša. Valdība vēl tikai gatavo noteikumus, kas detalizētāk atšifrēs, kam šo naudu varēs tērēt.
Investīcijas ir plānotas arī ceļu tīkla sakārtošanai, sacīja I. Oša, atgādinot par ieceri šim mērķim kopā paredzēt 300 miljonus eiro. Sadarbībā ar plānošanas reģioniem jau ir sagatavots to ceļu saraksts, kurus būtu nepieciešams atjaunot. Taču te tiks piesaistīts gan Eiropas fondu finansējums, gan līdzekļi, kas paredzēti Covid-19 seku mazināšanai. Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis sēdē norādīja, ka šo naudu lielākoties plānots ieguldīt valstij piederošajos reģionālajos ceļos, bet nav skaidrs, kāds būs atbalsts pašvaldību ceļiem.
Pašvaldībām vairāki jautājumi nav skaidri. LPS pārstāvis M. Pūķis par dažiem no tiem informēja – piemēram, tagad attīstības plānošanas dokumentos joprojām ir atsauce uz reģionālo attīstības centru modeli “21 plus 9”, bet jaunie novadi tiek veidoti arī ap pašvaldībām, kuras nav šo centru vidū.
Dažiem jauno novadu centriem ir zemi attīstības rādītāji un būtu nepieciešams papildu valsts atbalsts, kāds neesot paredzēts arī nomalēm. M. Pūķa ieskatā, pašvaldībām nav viegli izveidot administratīvās struktūras modeli, kamēr nav pieņemts jaunais Pašvaldību likums un likums par administratīvajiem reģioniem.
Savukārt Lielo pilsētu asoociācijas pārstāvis Artis Stucka norādīja uz neziņu par to, kā ar reformu saistītie pasākumi tiek plānoti Satiksmes ministrijā, Labklājības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, jo starp ministrijām nenotiekot koordinēta rīcība. Tāpat nav skaidrs, kā pēc reformas notiks atšķirīgo pakalpojumu tarifu, sociālo pabalstu, atalgojumu sistēmu izlīdzināšana.
I. Oša skaidroja, ka tam ir paredzēts pārejas periods, taču tāpēc jau tagad pašvaldībām ir jāsadarbojas jaunā novada veidošanā, kas ne visur notiekot – ir vairākas pašvaldības, kas vērsušās Satversmes tiesā un tāpēc nepiedalās novada veidošanas sarunās. Piemēram, Jaunjelgava un Salacgrīva, par ko “Latvijas Avīze” jau rakstīja.
Plānotais finansējums administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai
* Mērķdotācija visu jaunveidojamo novadu administratīvās struktūras izstrādei
2020. gadā – 367 000 eiro
2021. gadā – 157 500 eiro
* Valsts līdzfinansējums teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei
2020. gadā – 525 000 eiro
2021. gadā – 525 000 eiro
* Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanas organizēšanai – 162 518 eiro
* Vienreizējā valsts dotācija, lai līdzfinansētu ATR rezultātā radušos vienreizējos administratīvos izdevumus pēc 2021. gada 1. jūlija – 6,9 miljoni eiro
* Valsts informācijas sistēmu salāgošanai un pilnveidošanai – 433 789 eiro
