“Katram Latvijas iedzīvotājam jūra kaut ko nozīmē.” Valsts tēlu meklēs ūdenī 8
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc tam kad valstiskā mērogā par labāko valsts tēla veidošanai tikusi atzīta misiju pieeja, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nākusi klajā ar piedāvājumu kā pirmo misiju realizēt pasākumu kopumu “Jūra 2030”.
Tas deklarēts Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju”, ko šonedēļ pārsprieda un, atzinīgi novērtējot, apstiprināja valdībā.
Lūkojot pēc pirmās misijas saturiskās ievirzes, ņemti talkā Eiropas Komisijas Pētniecības, zinātnes un inovāciju komisāra pieaicinātās profesores Marianas Mazucato identificētie kritēriji veiksmīgu misiju organizēšanai.
Tostarp, ka misijām ir jābūt pārdrošām un ambiciozām, tomēr reālistiskām, kā arī – iedvesmojošām un ar sociālu nozīmi.
LIAA kopā ar Ekonomikas ministriju nonākusi pie secinājuma, ka līdz ar misiju pieeju valsts tēla veidošanā Latvijai jākļūst par globālu spēlētāju, iestājoties par visiem svarīgu izaicinājumu risināšanu.
Jau tagad LIAA lepojas, ka spējusi strauji reaģēt uz mainīgo situāciju kaimiņvalstī Baltkrievijā, ziņojumā dēvējot to par pilotmisiju: “Reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropas austrumos saistībā ar Baltkrievijas politisko situāciju, LIAA īstenoja kampaņu, palīdzot Baltkrievijas uzņēmumiem pārcelt savu uzņēmējdarbību uz Latviju. Šīs kampaņas rezultātā tika piesaistītas vairāk nekā 9,5 miljonu eiro investīcijas.”
Tīri ūdeņi – vērtīgs produkts
Plānots, ka “Jūra 2030” ietvaros par resursu nākotnes ekonomikas attīstībai kļūs ūdens. Misijas iedzīvinātāji cer, ka tā būs par pamatu jauna veida sadarbībai un inovācijām, kas balstītas esošajās tautsaimniecības kompetencēs un arī vēl tajās, kas tiks attīstītas.
“Es domāju, ka katram Latvijas iedzīvotājam jūra kaut ko nozīmē,” par pirmo Latvijas tēla misiju atzinīgi izsakās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
“Tagad mums ir jaunas [attīstības] iespējas pie šīs jaunās “zilās” ekonomikas. Mēs visu laiku runājam par Zaļo kursu, bet tas ir neieviešams bez “zilās” ekonomikas. Tas patiešām ir ļoti savlaicīgi.”
Misijas “Jūra 2030” mērķis ir “risināt ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu un aprites ekonomikas jautājumu saistītus problēmu jautājumus, veidojot “smilškastes” inovatīvu risinājumu radīšanai un ilgtspējības nodrošināšanai, vienlaikus pozicionējoties kā inovatīvai un tālredzīgai valstij, piedāvājot savus risinājumus starptautiskā līmenī”, tā stāv rakstīts informatīvajā ziņojumā, vienlaikus skaidrojot jēdzienu “smilškaste”.
Proti – tā ir “vieta, kur ieinteresētās personas spēj radīt un testēt jaunas, inovatīvas idejas, veidot prototipus dažādiem projektiem un rīkiem, izpētīt jaunus tematus, attīstīt tehnoloģijas un dalīties ar zināšanām”.
“Jūra 2030” ietvaros par “smilškasti” izvēlēta Baltijas jūra, kurā iecerēts līdz 2030. gadam attīrīt ūdeni, izveidojot šim mērķim atbilstošu sistēmisko ietvaru. Misijas “Jūra 2030” ieviešana paredz veidot inovācijas plašā spektrā saistīto starpsektoru, piemēram, informācijas tehnoloģijās, zaļās tehnoloģijās, zinātnē, lauksaimniecībā, finansēs, ražošanā, būvniecībā, tūrismā, izglītībā, kultūrā un Latvijas viedās specializācijas stratēģijas nozarēs.
Ūdens problēmjautājumi ir identificēti arī starptautiski gan Eiropas, gan arī – pasaules līmenī. Līdz ar to misijas organizētāji cer uz ievērojamu ES fondu, kā arī Eiropas Komisijas finanšu resursu piesaisti “Jūra 2030” ietvaros. Piemēram, “Horizon Europe” programmā organizētās misijas “Starfish 2030” ietvaros vien okeānu un ūdeņu sektoram ir atvēlēti 500 miljardi eiro.
“Latvijas zinātnes, inovāciju un prasmju kapitāls spēj sniegt pienesumu Baltijas jūras reģiona valstu kopējos centienos, lai veicinātu Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanos, vienlaikus veidojot savu globālo tēlu kā ilgtspējīgai un starptautiskus izaicinājumus risinošai valstij,” tāds ir pirmās misijas autoru redzējums.
“Latvijai šī ir unikāla iespēja nekavējoties sākt mērķētu un strukturētu virzību klimata neitralitātes virzienā, fokusējoties uz dabai nekaitīgu un aprites ekonomiku veicinošu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas ir un būs nākotnē ar augstu pieprasījumu globālajā tirgū.”
Turpinājumā – citas misijas
Iecerēts, ka pirmajai misijai sekos arī citas, kas tiks veidotas, ņemot vērā sabiedrības definētos izaicinājumus, kā arī Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kā arī ES mērogā nodefinētās prioritārās misiju jomas.
LIAA arī ziņo, ka tiks turpināta sāktā sadarbība ar OECD ekspertiem misiju īstenošanas ietvara izstrādei.
Jau šogad iecerēts izveidot pārvaldības, juridisko jautājumu un finansējuma modeli. Pirmās misijas pilotēšanas ietvaros, iesaistot sabiedrību un nozaru pārstāvjus, tiks izstrādāti arī vairāki misiju pieejas organizatoriskie līmeņi. Tas palīdzēs noteikt misiju virzienus, izvērtēt tās, kā arī koordinēs dalībnieku iesaisti; veicinās starpnozaru projektu ideju ģenerēšanu; aktivizēs inkubāciju un prototipēšanu, kā arī – nodrošinās efektīvu rezultātu izvērtēšanu.
