Kāpēc daļai amatpersonu prioritāri bija jāsaņem vakcīna pret Covid-19 – vai tiešām “valsts nepārtrauktība”? 34
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai” – tāds bija 11. februārī plaši izskanējušais pamatojums, kāpēc daļai amatpersonu prioritāri bija jāsaņem vakcīna pret Covid-19. Tieši “valsts nepārtrauktības” pieminēšana vakcinācijas kontekstā izpelnījās neizpratni un sarkastiskas piezīmes, ka valsts vadītāji izmanto šo brīdi, lai uzsvērtu savu svarīgumu.
Turklāt šādu attieksmi pauda arī atsevišķi politiķi. Piemēram, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja: “Kamēr [Vācijas kanclere] Merkele gaida rindā, Latvijā “vienlīdzīgākie” kungi un dāmas atraduši “valstiskās nepārtrauktības” argumentu.”
Jaunās konservatīvās partijas ministri, kā zināms, simboliski atteicās no prioritāras vakcinēšanās pret Covid-19, apņemoties gaidīt, kamēr tiks uzsākta pedagogu vakcinēšana. (Savu poti gan saņēma atsevišķi JKP Saeimas deputāti.)
Jau vēlāk sekoja plašāki skaidrojumi, kāpēc amatpersonas bija svarīgi vakcinēt vēl pirms senioriem: vakcinācija ļaušot atsākt valdības darbu klātienē un tas būšot produktīvāks; ar savu piemēru ministri iedrošināšot vakcinēties citus; amatpersonu vakcinēšana palīdzēšot kliedēt šaubas par “AstraZeneca” vakcīnu, ko vairākas valstis lēmušas pagaidām neizmantot vecāka gadagājuma cilvēku vakcinācijai. Bet kas tad īsti bija domāts ar nu jau slaveno “valsts darbības nepārtrauktību”?
Noskaidrot, no kurienes tas parādījies, nav vienkārši – jautājums kā tāda futbolbumba tiek pāradresēts no vienas iestādes otrai, bet vēlāk atspēlēts atpakaļ.
Lai gan formulējums vedina domāt, ka tas varētu būt nācis no Valsts prezidenta vai premjera puses, ne viens, ne otrs te savu roku neesot pielicis.
Premjera Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandis Sabajevs norāda: “Ministru prezidents, apstiprinot 9. februāra Ministru kabineta sēdi, darba kārtībā iekļāva Veselības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu, kurā ir ietverts minētais formulējums.
Dokumenta sagatavotājs un satura autors ir Veselības ministrija. Ministru prezidents nepiedalās šādu dokumentu sagatavošanā ne ministriju, ne Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas līmenī.”
Tik tiešām, minētajā Veselības ministrijas ziņojumā “Par prioritāri vakcinējamām personu grupām” redzama tabula, kur otrajā prioritārajā grupā pēc mediķiem norādīti ne vien ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti (kopā 19 598), bet arī “amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai (atbilstoši pieprasījumam)”.
Tomēr arī Veselības ministrija savas autortiesības nav gatava atzīt. Kā “Latvijas Avīzei” skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, uzdevums sagatavot ziņojumu ar šādu formulējumu esot saņemts pēc Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupas sanāksmes, kas notikusi 4. februārī. Veselības ministrija tikai izpildījusi uzdoto.
Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupa darbojas jau kopš pagājušā gada vasaras, to vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, un tās uzdevums ir nodrošināt institūciju savstarpējo sadarbību, reaģējot uz epidemioloģiskās situācijas izmaiņām.
Grupā ir visu ministriju augsta līmeņa ierēdņi, tajā skaitā arī Tieslietu ministrijas, tomēr arī tā nav gatava “Latvijas Avīzei” sniegt skaidrojumu, kā šajā gadījumā juridiski jāsaprot “valsts darbības nepārtrauktība”.
Šāds priekšlikums no ministrijas neesot nācis un neesot arī diskutēts. Pieminētajā 4. februāra sēdē apspriests prioritāri vakcinējamo valsts augstāko amatpersonu saraksts, bet ne šāds formulējums.
“Futbolbumba” nonākusi pie Valsts kancelejas (VK) – iespējams, autors ir tās direktors Jānis Citskovskis, kurš vada grupu. Viņam kopā ar VK juristiem it kā būtu pēdējais vārds, formulējot uzdevumus. Bet atkal nekā…
“Valsts kanceleja nav autors šim formulējumam, kas parādās Veselības ministrijas ziņojumā. Diemžēl citi dokumenti ir ar ierobežotu pieejamību, bet tur skaidri redzams, ka tas formulējums, kas nācis no Valsts kancelejas juristiem, ir citāds,” norāda Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta vadītāja Ilze Pavlova.
Uz J. Citskovskim adresētu jautājumu, kāds tad formulējums apspriests Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā saistībā ar amatpersonu prioritāru vakcināciju, “Latvijas Avīze” saņem šādu atbildi: “Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas eksperti, balstoties uz Satversmē nostiprinātajiem valsts uzbūves principiem, veica izvērtējumu par tām valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju amatpersonām, kuru pilnvērtīga darbība ir kritiski svarīga, lai garantētu valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu un teritoriālo integritāti, sabiedrības brīvas attīstības perspektīvu, labklājību un stabilitāti.”
“Laikam gribēja, lai skaistāk skan…”
Termina “valsts nepārtrauktība” izmantošana, runājot par amatpersonu vakcināciju, ir mulsinoša arī tāpēc, ka vedina atcerēties par Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnu. Tā parasti tiek uzsvērta kā valsts neatkarības atjaunošanas pamats. Bet vai tā attiecināma arī uz amatpersonu veselību?
“Ja jau valsts pēc piecdesmit okupācijas gadiem nepārtrūka, tad kā to varētu pārtraukt tas, ka daži ministri netiek ātrāk sapotēti? Tas ir kaut kāds absurds,” skarbs par publiski izplatīto skaidrojumu ir politologs Jānis Ikstens.
Viņš atgādina, ka valdība un Saeima jau kādu laiku strādā attālināti, kas, protams, rada neērtības, bet nav apturējis valsts darbību.
Ja kāda amatpersona nevarēs pildīt pienākumus, tad tikšot atrasts vietā cits cilvēks, bet “Latvijas valsts tāpēc nebeigtu pastāvēt”.
J. Ikstens atgādina: “Nupat Valsts prezidents Egils Levits sacījis, ka būs jāprasa dažu ministru demisija, ja viņu priekšlikumu rezultātā, atceļot ierobežojumus, strauji pieaugs saslimstība ar Covid-19. Tikko vēl šos ministrus bija svarīgi ātrāk sašpricēt! Vai tad tagad Levits piedāvā graut Latvijas valsts nepārtrauktību? Un kāda nepārtrauktība ir bijušo prezidentu potēšanā? Es domāju, šis formulējums vienkārši jāvērtē kā vēl viena šīs valdības komunikācijas neveiksme – ne pirmā un droši vien ne pēdējā.”
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, valststiesību eksperts Ringolds Balodis atbalsta amatpersonu prioritāru vakcināciju, jo “attālināta darbība, kā mēs redzam, nenoved pie pozitīva rezultāta”. Mērķis esot skaidrs – valdībai jāsanāk kopā, un to arī vajadzējis uzsvērt, taču skaidrojums sanācis neveikls.
“Te ir pievilkta teorija bez racionāla pamatojuma. Varēja taču pateikt vienkārši – ministri jāpotē, lai valdība varētu strādāt klātienē, bet nē, vajadzēja kaut ko izgudrot. Laikam gribēja, lai skaistāk skan. Es tiešām nesaskatu loģiku te pieminēt valsts nepārtrauktību,” vērtē eksperts.
R. Balodis uzskata, ka apjukumu juridiskajos skaidrojumos radījis arī tas, ka šī ārkārtas situācija ir ļoti neparasta, tāpēc arī sākušās neveiklas diskusijas, kuras tieši amatpersonas vajadzētu potēt vispirms.
Pēc viņa teiktā: “No teorijas viedokļa vajadzētu būt tā, ka valdība ārkārtas stāvokļa laikā turpina darboties, un parlaments tai uztic virkni pilnvaru, piemēram, pieņemt likumus vai noteikumus ar likuma spēku. Tad viss skaidrs – ministriem pirmajiem jāsaņem vakcīna, jo valdības darbam jābūt efektīvam un tam jānotiek klātienē. Parlamentam it kā vajadzētu pakāpties nost. Taču pašlaik tas fons ir pavisam ačgārns, jo parlaments turpina strādāt, un tad, protams, vajadzētu vakcinēt arī deputātus.”
R. Baloža ieskatā ļoti slikts variants būtu, ja pēc visām šīm aktivitātēm un skaidrojumiem izrādītos, ka valdība joprojām nevar strādāt klātienē, jo tad būtu vēl grūtāk izskaidrot, kāpēc viss šis pasākums bija nepieciešams, un “tad tas izskatītos vienkārši pēc sava statusa izrādīšanas”.
Ja citādi nevarot, tad eksperts iesaka – valdībai vajag veidot savu “burbuli”. Viņš salīdzina: “Mēs tagad skatīsimies hokeju, kas notiks “burbulī”, kāpēc valdība nevar sēdēt “burbulī”? Neviens taču viņus nespieda kļūt par ministriem, paši gribēja.”
To, ka ar “valsts nepārtrauktību” ir aizšauts garām, atzīst arī premjers Krišjānis Kariņš. Lūk, viņa komentārs “Latvijas Avīzei”: “Izvēlētais formulējums ir radījis daudz neskaidrību. Atbildīgajām ministrijām ir jāskaidro virzītie lēmumi ne tikai to pieņemšanas, bet arī īstenošanas brīdī.”
Viedokļi tviterī
Alberts Ziemelis: “Jauns lamuvārds apritē: “nepārtrauktības nodrošināšana”.”
Una Bergmane: “Ar šo jēdzienu esmu saskārusies tikai saistībā ar Latvijas de iure pastāvēšanu okupācijas laikā, un šajā kontekstā tā nav atkarīga no amatpersonas X vai Y spējas veikt darba pienākumus.”
Toms Zariņš: “Tas “nepārtrauktības” PR “arguments” taču vispār ir no pirksta izzīsts. Gadu nekas ar “nepārtrauktību” nebija, bet tagad tādi teksti, it kā pie robežas tanki stāvētu.”
Inese Liepiņa: “Nu jau es vairs neko nesaprotu. Vai nule iedibinātā valsts nepārtrauktība amatpersonu privileģētībā nozīmē arī to, ka, ja kādam ministram vajadzēs nieres transplantāciju, viņam to dos ārpus rindas, lai nepārtrauktu valsts darbību?”
Frederiks Ozols: “Tomēr daudzus pārliecina vārdu salikums “valsts nepārtrauktība” kā arguments palaist pa priekšu vīrusa tiešām apdraudētiem cilvēkiem, valsts amatpersonas. Šī rīcība ir neētiska, un nekādi nesaistās ar valsts nepārtrauktības nodrošināšanu.”
