Valsts šķeļ uzņēmējus. Saruna ar a/s “Preiļu siers” valdes priekšsēdētāju Jāzepu Šņepstu 15
Nākamajā dienā pēc “LA” diskusijas par piensaimniecības nākotni publicēšanas piezvanīja dusmīgs Jāzeps Šņepsts, akciju sabiedrības “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs. Bija ļoti nemierā ar tās norisi un secinājumiem. Ne pieaicinātie nozares pārstāvji bija labi, ne tas, par ko spriedām, bija pareizi, nedz arī īstie risinājumi rasti. Arī pati “LA” subjektīvi un tendenciozi aizstāvot kooperatīvus. Ar tādu negribas runāt. Tāpēc viņš nerunājis gadus piecus. Iebildu. Lai kāda būtu “LA” pozīcija, vārdu dodam arī pretējiem viedokļiem.
Uz tikšanos Preiļos Jāzeps Šņepsts, akciju sabiedrības “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs, bija sagatavojies – mapēs skaitļu tabulas, izgriezumi no preses izdevumiem. – Šinī brīdī situācija nav tik spoža, kā gribētos, – viņš noteica, novietodams iespaidīgo kaudzi sev priekšā.
– “LA” diskusijas dalībnieki situāciju piensaimniecībā raksturoja kā dramatisku, ar cenu kritumu krīzes situācijā. Vai, jūsuprāt, nav tik slikti, kā iztēlojamies?
Jāzeps Šņepsts: – No vienas puses, jā, bet no otras – ne, jo mana pozīcija iepriekšējā krīzē bija atšķirīga un arī tagad tāda ir. Pēdējās diskusijās, kurās piedalās jūsu eksperti, visi reducējas uz vienu: ka mums ir slikta pārstrāde un ka vajag konsolidēties.
– Nevis slikta, viņi secina, bet sadrumstalota.
– Ja jau sadrumstalota pārstrāde, kāpēc tie paši eksperti, sākot no Zemnieku saeimas un beidzot ar kooperācijas balstiem, rakstīja ļoti žēlabainas vēstules uz Ministru kabinetu, lai atdod visu Eiropas naudu jaunas rūpnīcas celtniecībai? Tas ir neapstrīdams fakts.
Šo darboņu seja ir divējāda. Sākot ar Lauku konsultāciju centru un beidzot ar Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju. Lūk, citēju viņu nākotnes redzējumu: “Patlaban strādājam pie tā, lai kooperatīviem būtu atsevišķa aploksne modernizācijas pasākumiem un šajā ziņā nebūtu jākonkurē ar lauksaimniekiem.” Ja jumta organizācijai, kas pārstāv lauksaimniekus, ir šāds mērķis – vienkārši atsevišķa aploksne, sak, mēs dzīvojam, bet jūs, dibinātāji, vārieties savā sulā un lieciet mums mieru! Protams, šo atsevišķo aploksni kooperatīvi šajā plānošanas periodā dabūja. Tāpēc mums iet, kā iet.
Lai neko nesasniegtu, vajag sadrumstalot, kā secinājāt. Piena sektorā, kurā ir divi līdzīgi spēlētāji – ražotājs un pārstrādātājs –, visi ir sadrumstaloti. Ražotāji ir vēsturiski daudzi un mazi. Sadrumstalotību pārstrādē var attiecināt tikai uz mazajiem. Trīs lielākie piensaimnieki pārstrādā vairāk nekā 60% piena – te mēs nevaram runāt par sadrumstalotību. Līdzīgi tas ir Lietuvā.
Mēs mazo uzņēmumu sadrumstalotības problēmu nedrīkstam reducēt uz visu nozari. Pateicoties šai kreisajai vai, es teiktu, nemākulīgajai politikai, ko īstenojis gan Lauku konsultāciju centrs, gan visas asociācijas, esam sašķelti pēc uzņēmējdarbības formas (mums ir labie kooperatīvi un sliktie pārējie). Kooperatīviem ir nodokļu atlaides, visvisādi bonusi, pabalsti no nodokļu maksātāju naudas kooperatīvu dibināšanai, atlaides transportlīdzekļu ekspluatācijai, lielāks ES struktūrfondu atbalsts, pieminētā atsevišķā pakete modernizācijai. Katru gadu kooperatīviem maksā naudu to uzturēšanai. Pret to varējumu un apgrozījumu atbalsts manā skatījumā ir milzīgs. Tas pretnostāda un šķeļ. Tad nozare nevar attīstīties un sasniegt konkrētus mērķus. Zemkopības ministrija var nodeklarēt jebkādus mērķus, bet konfrontācijas apstākļos reāli nekas nevar notikt. Tad jautājums: kurā pusē nostājas masu mediji un valdība. Pašlaik tie ir nostājušies šķelšanās pusē.
