Valsts simbols vai “figņa”? Turpinās tiesu darbi par valsts karoga zaimošanu 28
Vakar Liepājas tiesa pirmajā instancē turpināja iztiesāt krimināllietu pret partijas “Par dzimto valodu” līderi Jevgeņiju Osipovu, kurš apsūdzēts par valsts karoga zaimošanu.
Jau esam rakstījuši, ka 2013. gada 12. novembrī J. Osipovs sociālajā vietnē “Facebook” ierakstīja, ka viņa meita no skolas atnesusi sarkanbaltsarkanu “figņu”. Lentītes skolēniem dalītas Lāčplēša dienā, un viņš aizliedzis savam bērnam pie apģērba likt lentīti, kam piedēvējis “puvušu asiņu krāsu”. Osipova izteikumi izraisīja diskusijas sociālajos tīklos. Kriminālprocesu par Osipova rīcību sāka Drošības policija (DP). Ar iesniegumu izvērtēt Osipova rīcību DP bija vērsies Vidzemes Augstskolas politoloģijas programmas students, Nacionālās apvienības biedrs Artis Spertāls.
Šī bija trešā tiesas sēde. Atnākuši bija arī trīs klausītāji, no kuriem divi bija žurnālisti, kā arī apsūdzētā liecinieks Ilarions Girss. Apsūdzības liecinieks A. Spertāls nevarēja ierasties, jo izbraucis no valsts. Uz ko apsūdzētais noteica, ka Spertāls nav bijis klāt notikuma brīdī, un esot tikai politisks liecinieks. Tāpēc uz katru politisku liecinieku Osipovs gribot savu politisku liecinieku pretim. Pēkšņi apsūdzētais negaidot paziņoja: “Es gribu būt Latvijas prezidents!” Tad tiesnesis Renars Jūrmalis bija spiests pajautāt: “Vai esat ko lietojis? Vai ar veselību viss kārtībā?” Osipovs atbildēja, ka to pašu jautājumu viņš varot uzdot jebkuram citam tiesas dalībniekam… Tiesnesis tomēr norādīja, ka viņš būšot tas, kas uzdos jautājumus un noteiks tiesas kārtību.
Tad tika pratināts I. Girss, kurš sevi definēja kā Osipova padomnieku tiesību jautājumos. Viņi abi daudz esot runājuši par to, kas ir valsts simboli, nonākot pie secinājuma, ka valsts simboli ir karogs, ģerbonis, himna, ko zaimot nedrīkst un ko viņi nekad neesot darījuši. Izpētījuši, ka, piemēram, par nepilsoņu pasu dedzināšanu draudot tikai administratīvais sods kā par dokumentu iznīcināšanu, bet ģerbonis uz pases lapām ir neaizsargāts, jo neesot kritikas objekts. Savukārt par lenti kā par aizsargātu valsts simbolu likumā par valsts karogu nekas neesot teikts, tāpēc tās viņi droši saucot par “naclentočkām” un uztverot kā simbolu ultralabējiem spēkiem, kuri ir pie varas valstī un kurus pārstāvot arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. “Osipovam nebija nodoma zaimot valsts simbolus un aizvainot cilvēkus,” sacīja Girss. “Osipovs izrādīja necieņu pret naclentočku, kas ir ultralabējo simbols.”
Prokurore Inta Radkeviča šajā tiesas sēdē garās diskusijās neielaidās, vien norādīja, ka likumā par Latvijas valsts karogu ir teikts arī par karoga atveidojumu un lentīte par tādu jāuzskata, garantējot tai pienācīgu cieņu.
