“Ir skaidras vajadzības pēc lielākām algām.” Valsts sektorā nodarbināto algu celšanai uzliks lielāku nodokļu slogu iedzīvotājiem? 58
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) neatbalsta nodokļu celšanu valsts sektorā nodarbināto algu celšanai, izriet no viņa sacītā šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.
Kariņš atklāja, ka šodien koalīcijas partneri runāja par Latvijas pieprasījumiem no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem, un politiķi uzklausīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) pieteikumu par to, kā būtu jāizskatās pedagogu atalgojuma modelim, bet veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) stāstīja, kā būtu jāizskatās mediķu atalgojumam.
Vēl tiek gaidīts Iekšlietu ministrijas skatījums par to, kā nākotnē jāizskatās policistu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam, piebilda premjers.
Viņš uzsvēra, ka ir skaidras vajadzības pēc lielākām algām. Lai to sasniegtu, var uzlikt lielāku nodokļu slogu iedzīvotājiem, ko Kariņš neatbalsta, vai audzēt ekonomiku kopumā.
“Šie ANM līdzekļi ir vitāli svarīgi mūsu valsts turpmākajai attīstībai. Koalīcija to liek uzmanības centrā,” atzīmēja premjers.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pastāstīja, ka Šuplinska šodien koalīcijas partnerus iepazīstināja ar savu plānu attiecībā uz pedagogu kvalitātes un standarta paaugstināšanu, kur būtiskākā komponente esot tas, vai skolotāji ir spējīgi izdzīvot par savu algu.
Viņš teica, ka statistiski pedagogu algas “tālu” atpaliek no citu profesiju pārstāvju atalgojuma, kā arī tas atpaliekot no medicīnas darbinieku vidējā atalgojuma.
“Šobrīd mēs runājam, ka tie ir tuvu vai zem minimālās iztikas līdzekļiem,” teica Bordāns, atzīmējot, ka Šuplinskas vadītā ministrija ir izstrādājusi trīs soļus, lai pēc 2023.gada skolotāju darba alga varētu būt līdz 1500 eiro mēnesī.
Viņaprāt, tā nav “nesasniedzama vai šausmīga alga”. Tā esot normāla profesionāļa alga, kas šķiet neliela uz pedagogu sniegtā tautsaimniecības devuma fona, uzskata tieslietu ministrs.
Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) stāstīja, ka izglītības ministres redzējums ir labs pirmais solis diskusijas sākumam. “Līdz budžeta veidošanai būs jāpanāk līdzsvars starp šo nozaru atbalstu, atalgojumu sakārtošanu un pieejamajiem resursiem budžetā,” teica Gerhards.
Kā ziņots, jaunajam pedagogu darba samaksas modelim visam 2022./2023.mācību gadam provizoriski būs nepieciešami papildu 406 miljoni eiro, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupas sēdes par jauno pedagoga atalgojuma modeli atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa norādīja, ka ministrijas aprēķinātā summa sabiedrību noteikti “šokēs”, jo tā ir milzīga. Arodbiedrība apņēmusies sekot līdzi IZM detalizētajiem aprēķiniem, lai būtu skaidrs, ko provizoriskā summa iekļauj.
Savukārt mediķu algu pieaugumam nepieciešami 287 miljoniem eiro, un par šiem līdzekļiem tikšot diskutēts 2022.gada budžeta kontekstā.
Pavļuta pārstāvētā “Attīstībai/Par” (AP) ir aicinājusi Kariņu vienoties par mediķu atalgojuma reformas īstenošanu. AP politiķi norādīja, ka valdības akcepts nepieciešams, lai īstenotu reformas veselības aprūpes sistēmā – ieviestu ar nozari kopīgi izstrādāto jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli un turpinātu nepieciešamo slimnīcu līmeņošanu.
Ministru prezidents ir norādījis, ka mediķu atalgojuma sakārtošana ir nozīmīga, reizē paužot, ka uzlabojumi nepieciešami arī medicīnas sistēmā kopumā, turklāt vienlaikus valstij ir dažādas vajadzības citās jomās.
