– Varbūt jūs varētu lasītājiem precīzāk paskaidrot, ko turpmāk darīs jūsu vadītais birojs – pirms četriem gadiem likvidētās Valsts būvinspekcijas darba turpinātājs – un ko – vietējo pašvaldību būvvaldes? 2
– Ar biroja atjaunošanu ir aizpildīts tas tukšais robs, kas no valsts iestāžu puses būvniecības nozares uzraudzībā bijis līdz šim. Jā, mums ir Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests, Veselības inspekcija, Darba inspekcija, Valsts vides dienests. Tie visi ir iesaistīti būvniecības uzraudzībā, bet dara to no sava resora puses. Šīs iestādes nav atbildīgas par būvniecību kopumā. Līdz šim nebija koordinatora, kurš uzrauga un komandē visu valstī notiekošo būvniecību. Katra manis nosauktā valsts iestāde pauž savu viedokli, kuru katrā pašvaldībā uztver un ņem vērā citādi. Bet būvniecības valsts koordinatora un uzrauga trūka! “Aiz borta” palika būvju mehāniskā stiprība, vides prasības, energoefektivitāte, pēdējā laikā Eiropas jaunā prasība par ēku ilgtspējības nosacījumiem.
Tāpēc domāju, ka Būvniecības valsts kontroles birojs, kas pārzina būvniecību valstī, ir vajadzīgs. Maldīgs bija uzskats, ka nozare pati sevi regulēs un ka Valsts būvinspekcija nav vajadzīga. Iespējams, tad mēs nebūtu piedzīvojuši Zolitūdes traģēdiju.
Birojs nekonkurēs ar vietējo pašvaldību būvvaldēm un nejauksies to darbā. Vietējā būvvalde bija, ir un būs atbildīga par ikviena savas pašvaldības administratīvajā teritorijā pieteiktā būvniecības projekta īstenošanas tiesiskumu un pieņemšanu ekspluatācijā.
No 1. jūlija mūsu pienākums būs pieņemt ekspluatācijā tās ēkas un pārbūves, kurās uzturēsies vairāk par 100 cilvēkiem, kā arī tās, kuru pasūtītājs ir pašvaldība un kuru pasūtījuma līgumcena pārsniedz 1,5 miljonus eiro.
Pēc likuma biroja pienākums būs pieņemt vien nelielu daļiņu no tām aptuveni 8000 būvēm, kuras, spriežot pēc būvvalžu izsniegtajām būvatļaujām, gadā tiek uzbūvētas vai pārbūvētas. Birojā esam saskaitījuši, ka šogad mums šādu objektu varētu būt kopskaitā ap 200. Tie ir kultūras centri un sporta zāles, veikali, biroju ēkas – visas tās, kurās paredzēts uzturēties vienlaikus vairāk par 100 cilvēkiem. Te jāpiebilst, ka šis kritērijs, manuprāt, ir diezgan neskaidrs. Ja kādas ēkas projektā, piemēram, nav norādīts, ka ikdienā tur uzturēsies vairāk par 100 cilvēkiem, tad birojam tā nav jāpieņem ekspluatācijā. Kaut arī pēc lietošana mērķa labi zināms, ka tajā uzturēsies vairāk par 100 cilvēkiem.
Šī 100 cilvēku robeža pašlaik būtībā ir atstāta tikai attiecīgās ēkas projektētāja ziņā. Jau tagad dzirdam, ka būvvaldēs saņem pasūtītāju sagatavotos būvniecības pieteikumus, kuros norādīts, ka ēkā uzturēsies mazāk par simtu. To acīmredzot dara ar gudru ziņu, lai izvairītos no mūsu biroja kontroles.
Es uzskatu, ka birojam vispār nevajadzētu nodarboties ar ēku pieņemšanu ekspluatācijā. Ja birojs pieņems kaut vai šo nelielo daļiņu jaunbūvju vai pārbūvēto ēku, visi ar būvniecību saistītie dokumenti pasūtītājam jādublē divos eksemplāros – viens būvvaldei, otrs birojam. Ja birojs būvniecības gaitā konstatēs kļūdas kādā no būvvaldē jau apstiprinātajiem projektiem, tas faktiski nozīmē, ka pašvaldība tiek nostādīta pret valsti. Tāda kārtība radīs jucekli, un iznākumā cietīs gan projekta pasūtītājs, gan pašvaldību būvvaldes.
