– Aizej tur – nezin kur, atnes to – nezin ko? 2
– Jā, pašlaik mūsu rīcības brīvība patiešām ir pietiekami plaša. Ekspluatācijas kontrolei, piemēram, vispār nav normatīvu. Tāpat ar likumu saistītajos jau izdotajos normatīvajos dokumentos ir daudz neskaidrību. Piemēram, likumā ir noteikts biroja pienākums – būvprojektu un būvju eks pertīžu organizēšana. Bet, ko nozīmē organizēt, par to ir visdažādākās versijas – sākot ar ekspertīžu izpildi, pasūtīšanu, izvēli utt. Mēs šo organizēšanu saistām kopā ar būvekspertu sertifikāciju, kas ir noteikta citā likuma pantā, citādi nav skaidrs, ar ko nodarbosies eksperti un ar ko birojs.
– Ko šajā pusgadā tomēr izdevies paveikt?
– Par spīti neskaidrībām, manuprāt, diezgan veiksmīgi esam sākuši ēku ekspluatācijas kontroli. Pirmo sabiedrisko celtņu apsekošanu Rīgā un citās lielākajās pilsētās sākām tikai aprīlī, paredzot līdz jūnija beigām apsekot ap 600, bet līdz gada beigām – ap 2000 ēku. Agrāk nesākām, tāpēc ka gada pirmie mēneši pagāja, izstrādājot pārbaužu kārtību un saskaņojot kritērijus, lai tie nepārklātos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta vai vēl kādu valsts iestāžu veiktajām pārbaudēm. Savu atzinumu balstām uz četriem vērtējumiem: ēkas ekspluatācijā viss kārtībā; nav kārtībā, bet ēku var turpināt izmantot, novēršot atklātos trūkumus ilgākā laika periodā; nav kārtībā, un ēkas izmantošana iespējama ar nosacījumiem; ēkas ekspluatācija jāpārtrauc līdz trūkumu novēršanai.
– Vai aizvadītajos sešos mēnešos esat atklājuši kādus nopietnus pārkāpumus, piemēram, ka tūlīt iebruks vēl kādas sabiedriskas celtnes jumts?
– Pārbaudēs esam atklājuši dažnedažādas neatbilstības ēku ekspluatācijas noteikumiem. Tomēr stāvoklis ir iepriecinošāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts. Sākumā būvinspektori sprieda, ka pārkāpumus atklās vai katrā piektajā ēkā. Bet pārbaužu rezultāti liecina, ka caurmērā tikai aptuveni desmit procentiem apsekoto ēku ir neatbilstības to ekspluatācijas noteikumiem.
– Kādas ir visraksturīgākās neatbilstības?
– Piemēram, pašā Rīgas centrā, Merķeļa ielā, kādai ēkai metāla kāpnes starp stāviem neatbilda tām paredzētajai slodzei, kāpņu laiduma nolietojums ir tāds, ka apdraudēja ēkas apmeklētāju drošību. Tāpēc, protams, ēkas ekspluatācija nav jāpārtrauc. Bet jāpārtrauc šo kāpņu izmantošana, lai netiktu ievainoti cilvēki.
Dažās apsekotajās ēkās esam atklājuši ugunsdrošības pārkāpumus. Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests agrāk gan ir aizrādījis ēkas īpašniekam. Bet viņš neliekas ne zinis.
Tāpat pārbaudēs esam atklājuši, ka nav nodrošināta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šis trūkums diemžēl ir viens no biežāk sastopamajiem sabiedriskajām ēkām.
Es uzskatu, ka informācijai par visām ēkām, kurās birojs atklājis kādas nepilnības vai neatbilstības, jābūt publiski pieejamai biroja mājas lapā. Pašlaik ar šo publiskošanu kavējamies, jo veidojam attiecīgu sistēmu.
– Cik ilgā laikā īpašniekam jānovērš būvinspektora atklātie trūkumi?
– Viena līdz triju mēnešu laikā – atkarībā no trūkuma novēršanas sarežģītības.
