Jāpanāk, lai būvuzraugu viedokli respektē. Saruna ar jaunā kontroles biroja vadītāju Pēteri Druķi 2
No 1. jūlija jaunizveidotajam Būvniecības valsts kontroles birojam būs jāpieņem ekspluatācijā tās ēkas un pārbūves, kurās uzturēsies vairāk par simt cilvēkiem, kā arī tās, kuru pasūtītājs ir pašvaldība un kuru pasūtījuma līgumcena pārsniedz 1,5 miljonus eiro – šogad ap divsimt ēku. Kā tas notiks, Būvniecības valsts kontroles biroja direktoru Pēteri Druķi iztaujāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
– Cik tālu esat tikuši, veidojot jauno valsts uzraudzības iestādi? Strādā?
P. Druķis: – Protams! Jāatzīst, biroja veidošana sākumā ķērās. Pirmie birojā sāka strādāt juristi, kuru pienākums ir iesniegumu un sūdzību izskatīšana. Janvāra pirmajās dienās viņiem pievienojās pirmie četri būvinspektori, kuriem nebija ne īsta vadītāja, ne izpratnes, kas jādara un ar ko būtu jāsāk. Dažiem likās, ka esam būvvalde – līdzīga tām, kuras jau izveidotas pašvaldībās, – un ka mums būtu jāuzņemas būvvalžu pienākumi. Janvāra vidū, kad pats sāku strādāt birojā, darbā jau bija pieņemti 12 darbinieki, tostarp pieminētie četri būvinspektori, biroja administrators, lietvede un juristi.
– Vai ir labi, ka priekšnieks sāk darbu, kad jau priekšā citu pieņemtie darbinieki?
– Protams, biroja veidošana varēja notikt arī citādi. Bet varēja būt vēl trakāk, ja priekšā jau būtu 62 darbinieki – tieši tik, cik birojā pavisam paredzēts. Piebildīšu, ka neviens no pirms manis darbā pieņemtajiem darbiniekiem nav atlaists. Tātad par viņu kompetenci nav šaubu.
– Kādi būs biroja pienākumi?
– Likumā pienākumi ir noteikti. Tomēr joprojām ir daudz neskaidrību un neatbildētu praktisku jautājumu.
Likumā, piemēram, ir noteikts, ka no 1. jūlija birojam jākontrolē būvdarbi un jāpieņem būves ekspluatācijā. Taču nav skaidrs, vai tam jāpieņem ekspluatācijā tāda būve, kuras būvniecības gaitu tas nav uzraudzījis. No vienas puses, tas ir pretrunā ar likuma būtību, tomēr nekādus pārejas noteikumus šajā sakarā likumdevējs nav noteicis. Tāpat biroja pienākumos no šā gada 1. janvāra ietilpst publisku ēku ekspluatācijas kontrole, ja tajās paredzēts uzturēties 100 cilvēkiem. Tomēr Latvijā nav neviena normatīva, kā noteikt šādas ēkas. Un kāpēc gan ēkas īpašniekam būtu jāizzīlē no Būvniecības likuma viņa pienākumi, ja viņš neko ēkā nevēlas pārbūvēt?
