Valsts rūpnīca – pēdējais salmiņš 3
Lai paglābtu lielāko Latvijas metalurģisko uzņēmumu no bankrota un lai tas spētu atsākt darbību, tā iekrātie parādi valstij 78,8 miljonu latu apmērā jāpārvērš akcijās. Tādējādi valsts kļūtu par šā uzņēmuma lielāko akcionāru, reizē iegūtu iespēju atgūt parādus no dividendēm vai lemt par savu akciju pārdošanu. Ar šādu priekšlikumu nākusi klajā uzņēmuma padome, valde un arodbiedrība, mudinot Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu atrast laiku sarunām par uzņēmuma saglabāšanu.
Kā zināms, pašlaik parāda summu valstij veido uzņēmuma parāds Finanšu ministrijai 51,9 miljoni latu, bankai “Citadele” 12,4 miljoni latu, bet “Latv- energo” 14,5 miljoni latu. Uzņēmuma parādu kopsumma ir vēl iespaidīgāka – 129,1 miljons latu.
Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis atzīst, ka šī iemesla dēļ neviens no apzinātajiem investoriem jeb ieguldītājiem neizrāda nekādu vēlēšanos ieguldīt naudu parādos nogrimušajā uzņēmumā. Viņaprāt, šī ir pēdējā un vienīgā iespēja, kā izķepuroties un atsākt ražošanu. Pēc parādu pārvēršanas akcijās varētu prasīt bankā aizdevumu ražošanas atjaunošanai. Šajā nolūkā būtu nepieciešami 10,5 miljoni latu. Īstenojot šo plānu, pirmkārt, saglabātos darba vietas 1800 strādniekiem, kas līdz šim strādāja uzņēmumā. Otrkārt, uzņēmums turpinātu eksportu – ik gadu aptuveni 320 miljonu latu apmērā. Treškārt, ik gadu nodokļu veidā valsts turpinātu ieņemt aptuveni 14 miljonus latu.
Uzņēmuma padomes locekle Benita Imbovica uzskata, ka valdībai jāgroza arī obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) piemērošanas kārtība elektrībai. “Ar pašreizējām elektrības cenām uzņēmums nespēs konkurēt ar citiem metalurģiskajiem uzņēmumiem. Pašlaik ieviestais nodokļu slogs ir par smagu.”
“Ja no valsts puses nekāda atbalsta nebūs, tad uzņēmums bankrotēs,” paredz padomes priekšsēdētājs, “bet tas nozīmē, ka nebūs kam maksāt parādus – valsts neatgūs neko. Neatjaunojot ražošanu, uzņēmuma pašreizējā vērtība tiek lēsta ap 50 miljonu latu apmērā, bet ar to tik un tā nepietiktu visu parādu segšanai.”
Uzņēmuma arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava piebilst, ka uzņēmuma bankrots valstij nebūtu izdevīgs, tāpēc ka “Liepājas metalurga” izputēšana neizbēgami atbalsosies ne tikai Liepājā, bet arī Kurzemē: “Zaudēs darbu simtiem citu darbinieku ar metalurģijas nozari saistītos uzņēmumos, tostarp “Latvenergo”, “Latvijas gāze” un citos.”
Uzņēmuma padomes loceklis Egils Kupčis spriež, ka bankrots radīs valstij vēl lielākas problēmas nekā tā ražošanas atjaunošana. Būs nepieciešami papildu izdevumi Maksātnespējas aģentūrai, Nodarbinātības valsts aģentūrai, bezdarbnieku pabalstiem. Pēc uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša teiktā, divi no trim pašreizējiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals – atbalstot uzņēmuma vadības piedāvājumu. Toties trešais akcionārs – Kirovs Lipmans – publiski izteicies, ka valsts un tai piederošo uzņēmumu parādu pārvēršana akcijās nevis atrisinātu problēmas, bet ļautu pārējiem diviem uzņēmuma akcionāriem turpināt uzņēmuma izsaimniekošanu. Par šāda plāna īstenošanu varot domāt tikai tad, ja pilnībā tiks atjaunota uzņēmuma darbība. Īstenojot to pašlaik, kamēr uzņēmums nestrādā, viņaprāt, risks zaudēt naudu valstij būtu vēl lielāks.
Savukārt Finanšu ministrija paziņojusi, ka nevar atbalstīt finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma vadības priekšlikumu, tāpēc ka tas būtu atbalsts privātuzņēmumam, kuru neparedz neviens no valsts atbalsta regulējumiem likumos un kuru tādējādi nekā nebūs iespējams saskaņot ar Eiropas Komisiju.
Viedokļi
“Bank M2M Europe AS” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Plāns par parādu pārvēršanu valsts un tai piederošo uzņēmumu akcijās varētu tikt īstenots, bet ar vienu noteikumu – valstij jāvienojas par akciju pārņemšanu no pašreizējiem trim akcionāriem. Pieļauju, ka “Liepājas metalurgam” varētu atrasties investors, kas gribētu turpināt uzņēmuma darbību. Bet neviens neieguldīs naudu uzņēmumā, kamēr nebūs ieguvis visas tā akcijas.”
“Liepājas metalurga” arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava: “Ziņa, ka valsts nomaksājusi uzņēmuma vietā kredītu Itālijas bankai, darbiniekiem radīja cerību, ka lietas tiks sakārtotas un varēs sākt strādāt, tomēr šīs cerības nepiepildījās. Uzņēmuma problēmas radījusi gan tā lielāko akcionāru nevēlēšanās kopīgi strādāt uzņēmuma labā, gan arī tas, ka valdības interese par uzņēmumu nav bijusi pietiekami liela. Arodbiedrība vēlētos, lai valsts atbalsts un ieinteresētība uzņēmuma liktenī būtu lielāka.”
