Ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Foto: Zane Bitere/LETA

Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt apgalvojumus par iespējamiem centieniem iejaukties vēlēšanu norisē 99

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien tiekoties ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu uzdevis izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamiem centieniem ietekmēt 2014.gada Saeimas vēlēšanu iznākumu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, saskaņā ar Prokuratūras likuma 16.pantu Valsts prezidents lūdzis ģenerālprokuroru veikt nepieciešamos pasākumus un pārbaudi, vai valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014.gadā. Rinkēvičs uzdevis ģenerālprokuroram veikt pārbaudi un par tās rezultātiem informēt viņu un Latvijas sabiedrību.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “SOAAR” vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja, ka pirms teju desmit gadiem toreizējais “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars esot aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāju “SOAAR” viltot 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus, lai tādējādi nodrošinātu partijas toreizējās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas iekļūšanu parlamentā. Nekāda apstiprinājuma šādai sarunai Kadžulim gan neesot, bet viņš savulaik esot par to ziņojis tiesībsargājošajām iestādēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rinkēvičs šodien tikās ar Stukānu, lai apspriestu šos pārmetumus. “Satversmes 101.pantā paredzētās tiesības ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, tostarp tiesības piedalīties vēlēšanās, kalpo par demokrātiskas pastāvēšanas garantu un ir vērstas uz valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanu. Jebkāda iejaukšanās vēlēšanu norisē demokrātiskā tiesiskā valstī ir nepieļaujama. Ziņas par iespējamām nelikumībām vēlēšanu norisē vai iespējamu korupciju ir jāizmeklē ar vislielāko rūpību,” teikts pēc tikšanās izplatītajā Rinkēviča paziņojumā.

Kā ziņots, Kadžulis, kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014.gada rudenī notikušo 12.Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. “Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta,” it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. “Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica – nu tad būs visādi,” raidījumā apgalvoja Kadžulis.

Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12.Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no “Vienotības” saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.

Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam (SAB), tomēr atsaucība esot izpalikusi. “Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara,” pārmeta Kadžulis.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc šiem paziņojumiem uzsvēra, ka lūgs tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo apgalvojumu. Siliņa uzsvēra, ka Kadžuļa teiktais par mēģinājumu ietekmēt Satversmē nostiprinātās demokrātiskās procedūras nedrīkst palikt bez sekām. “Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram. Ir jāpauž ļoti skaidrs Latvijas konstitucionālo kārtību un drošību aizsargājošo iestāžu viedoklis – jābūt gan vērtējumam, gan rīcībai,” uzskata premjere.

Reklāma
Reklāma

Līdz ar to viņa apņēmusies pieprasīt informāciju no valsts drošības iestādēm, kā arī aicināt ģenerālprokuroru pārbaudīt izskanējušos apgalvojumus.

Prokuratūrā patlaban atrodas kriminālprocess par krāpšanos CVK rīkotajā IT iepirkumā. Šajā lietā viens no apsūdzētajiem ir Kadžulis. Viņa vadītais uzņēmums vairākkārt uzvarēja CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepirkumos.

2024.gada aprīlī Kadžulis TV3 raidījumam “Nekā personīga” apgalvoja, ka “Vienotība” astoņus gadus bez maksas izmantojusi “SOAAR” veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sācis resorisko pārbaudi. Vēl pēc nedēļas jau sekoja Kadžuļa paziņojumi, ka Kampars esot centies ietekmēt balsu skaitīšanu 2014.gada Saeimas vēlēšanās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.