Valsts prezidents un premjers saņems lielāku algu. Atklāj vērienīgās reformas detaļas 142
Lielā reformā iecerēts pārskatīt valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmu, vienlaikus ceļot algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Par veidu, kā reforma tiek virzīta, kritiska ir Valsts kontrole, vēsta “TV3 Ziņas”.
Atalgojums valsts pārvaldē un tieši ierēdniecībā ir jautājums ar bārdu. Muļļāts un locīts gadiem, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas.
Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un – lai gan, piemēram, visiem valsts sekrētiem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām.
Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Šo jau gadiem kritizē Valsts kontrole.
“Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt. Griba noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valsts kancelejā uzsver, ka problēma ir ļoti aktuāla – amata konkursos piesakās ļoti maz kandidātu, teju 40% beidzas bez rezultāta. Liela kadru mainība.
“Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē,” saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.
Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.
Pirmā grupa ir fiziska darba darītāji līdz pat 17. kategorijai, kurā ietilpst augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.
Kad aptuveni pirms gada par šo tēmu TV3 Ziņas interesējās Valsts kancelejā, tur norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot.
Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.
Tagad tā gluži vairs nav. Tas tāpēc, ka likumprojekts – atalgojuma hierarhijas vārdā – paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu.
Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkerim, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.
“Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā,” norāda Vintiša.
Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.
Vienlaikus tiek norādīts, ka faktiskā ietekme uz lēmumu pieņēmējiem, proti, Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.
Valsts kontrole kritizē, kā atalgojuma reforma virzīta. Valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriet pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.
“Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa,” saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neatklāja, kāds ir līdzekļu apmērs, kas ietaupīts, un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.
Personāla atlases kompānijā “Amrop” stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski.
Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks. “Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot,” saka “Amrop” vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.
Lai gan esot apsveicama Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu kaut kā sakārtot, taču bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums. “Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija,” saka Ārste-Avotiņa.
Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. TV3 Ziņām gan neoficiāli zināms, ka domstarpību dēļ patlaban nolemts ar tās virzību nopauzēt ilgāk.
