Valsts prezidents Rinkēvičs: “Mums “Rail Baltica” ir svarīgs valsts drošības dēļ” 188
“Ir divas lietas – “Rail Baltica” projekts mums ir svarīgs divu iemeslu dēļ,” tā savu komentāru TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” iesāka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, diskutējot par gan fianasiāli, gan būvniecības ziņā apjomīgo un ilggadīgo projektu “Rail Baltica”, kas ievērojami mainīs un uzlabos dzelzceļa satiksmi starp Baltijas valstīm un Eiropu.
“Mēs bieži runājam par šo pasažieru un kravu plūsmu, kas ir svarīga lieta. Bet mums “Rail Baltica” ir svarīgs valsts drošības dēļ, jo šo dzelzceļu var un varēs izmantot tad, kad to izveidos, arī militāro kravu pārvadāšanai, un pašreizējā situācijā tas ir svarīgi,” tā uzskata Valsts prezidents Rinkēvičs.
Otra lieta, ko Rinkēvičs uzsvēra TV24 raidījumā, ir tā, ka tagad skaidri redzam “nākam ārā nepadarītās lietas”.
“Es saprotu, ka būs šī vainīgo meklēšana, nevainīgo sodīšana, vainīgo apbalvošana. Es te mazliet ar ironiju runāju…Un visa pārējā ambrāža, kas ir ļoti raksturīgi mums. Mēs pavadīsim daudz enerģijas, meklējot vainīgos savstarpējos apvainojumos. Ja bez tā nevar iztikt, tad, lūdzu, mani interesē konkrēti darbi, kas notiks tālāk?” tā stingri uzvēra Valsts prezidents.
Rinkēvičs TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norādīja, ka nesen kā “ļoti detalizēti” par “Rail Baltica” projektu esot runājis ar premjerministri Eviku Siliņu. Viņa esot Rinkēviču informējusi par diskusijām, kas šajā lietā notiek valdībā un par pieņemtajiem lēmumiem.
“Es tiešām sagaidītu, kamēr tiek skaidrots, ko un kurš ir darījis, ko nav darījis, tomēr lai arī lietas virzās uz priekšu. Bet šie jautājumi ir jārisina atbildīgajām personām – gan Satiksmes ministrijas, gan attiecīgā menedžmenta un arī valdības līmenī. Katram ir savs darbs darāms – prezidentam savs, valdībai savs, un Saeimai savs. Ja mēs sāksim tā vienkārši skatīties viens uz otru, un domāt, ka kāds izdarīs, tad vispār nekādas atbildības un darbu nebūs, tā kā, lai nu atbildīgie strādā,” norādīja Rinkēvičs, komentējot situāciju ar “Rail Baltica” projekta turpmāko realizācijas gaitu.
Jau vēstīts, ka par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) un pilnsabiedrība “E.R.B. Rail JV” noslēgušas līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par “Rail Baltica” pamattrases būvniecību, aģentūrai LETA pavēstīja EDzL pārstāvji.
Pilnsabiedrību “E.R.B. Rail JV” veido Francijas “Eiffage Génie Civil”, Polijas “Budimex” un Itālijas “Rizzani de Eccher”, kuras uzvarēja starptautiskā konkursā.
Pamattrases būvdarbi ietver “Rail Baltica” izbūvi ārpus Rīgas pilsētas robežām. Būvniekam būs jānodrošina “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra aptuveni 230 kilometru garumā – sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju – izbūve, tostarp zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.
EDzL pārstāvji atzīmē, ka “Rail Baltica” pamattrases būvniecības darbu sākšanai ir veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.
FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardi eiro. Konkrētas katra trases posma izmaksas tiks aprēķinātas pēc būvprojektu saņemšanas. Līguma vadību, darbu un izmaksu uzraudzību veiks pasūtītājs un būvinženieris “Italferr” (“Ferrovie dello Stato Italiane Group”). Līguma izpildes uzraudzību veiks Satiksmes ministrija.
Būvdarbus īstenos posmos, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies “Rail Baltica” infrastruktūras apkopes punkts. Darbi sāksies 2024.gada sākumā un ietvers dienvidu daļas reģionālās komandas un nepieciešamo resursu mobilizēšanu, būvprojektu izskatīšanu un sagatavošanos būvdarbiem, būvdarbu atbalsta bāzes izveidi, kā arī dzelzceļa apakšbūves darbus atbilstoši pirmajām piecām būvatļaujām 13 kilometru garumā. Šo darbu īstenošanai nodrošināts finansējums 165 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus EDzL pārstāvji pauda, ka, ņemot vērā lielo darba apmēru, sagaidāma arī ļoti plašu nacionālo būvnieku iesaiste pamattrases būvdarbos.
Tāpat jau ziņots, ka valdība otrdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja līguma parakstīšanu par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pamattrases būvdarbiem Latvijā 3,7 miljardu eiro vērtībā, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus 165 miljonu eiro vērtībā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.
