“Valsts prezidents norāda, ka ar šo likumu šis jautājums ir slēgts uz visiem laikiem!” Likums izsludināts, pēcgarša paliks 70
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents Egils Levits vakar paziņoja, ka izsludina 10. februārī Saeimas pieņemto likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”. Šis likums raisīja lielu rezonansi sabiedrībā. Vienlaikus valsts galva publicējis paziņojumu, kurā uz trim lappusēm izklāsta savus apsvērumus par likumu. Tā noslēgumā viņš raksta: “Valsts prezidents norāda, ka ar šo likumu šis jautājums ir slēgts uz visiem laikiem. Tas tagad ir noņemts arī no Latvijas stratēģisko partneru dienas kārtības.”
Paziņojumā prezidents atzīmē, ka likumu ir pieņēmis Saeimas stabils un pārliecinošs vairākums, turklāt likuma pieņemšana bijusi pārpartijiska, jo savu atbalstu tam devušas gan koalīcijas, gan opozīcijas frakcijas.
“Likumā risinātais jautājums ir ārkārtīgi nopietns un sensitīvs, kas skar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, kur leģitīmi iespējams atšķirīgs politisks attiecīgā likuma vērtējums dažādās sabiedrības grupās,” raksta Levits.
“Likumam ir arī nozīmīgs ārpolitisks konteksts. Šādu jautājumu likumdevējs var risināt tikai tad, ja tam ir plaša parlamentārā vienprātība un pilna pārliecība par konkrētā risinājuma vajadzību. Tas nedrīkstētu tikt izmantots šauri partijiskās interesēs.” Prezidents arī piebilst, ka likuma iniciatoriem un Saeimas pārliecinošajam vairākumam, kas likumu ir atbalstījis, ir pienākums turpināt skaidrot likuma nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm. “Ņemot vērā iepriekš minēto, respektēju Saeimas lielā vairākumā pašas atbildībā izdarīto politisko izšķiršanos,” raksta Valsts prezidents.
Valsts prezidenta kanceleja paziņojumā presei arī norāda, ka, piemēram, Saeimas deputāti un frakciju vadītāji Juris Pūce, Arvils Ašeradens, Juris Jurašs, aicinot Valsts prezidentu likumu izsludināt, rakstījuši, ka šī likuma pieņemšana esot svarīga arī no mūsu valsts nacionālās drošības interesēm, kas šajos ģeopolitiskajos apstākļos esot vitāli svarīgas. Valsts prezidenta kanceleja esot saņēmusi septiņus iesniegumus no partijām, frakcijām, individuāliem deputātiem un privātpersonām, kuros izteikti gan otrreizējās caurlūkošanas lūgumi, gan arī lūgumi likumu izsludināt.
Atgādināšu, ka, piemēram, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie Egila Levita ar vēstuli šo likumu neizsludināt, jo “partijas skatījumā nav pieļaujams, ka, izmaksājot Latvijas ebreju kopienai kompensāciju, Latvija faktiski uzņemas atbildību par citu režīmu nodarīto”.
Saeimas deputāts Edvīns Šnore, kurš pārstāv Nacionālo apvienību un Saeimas debatēs, kā arī intervijās žurnālistiem vērsās pret šāda likuma pieņemšanu, tagad, uzzinot, ka prezidents to tomēr izsludinājis, sacīja: “Neteikšu, ka esmu par to ļoti pārsteigts, bet žēl, ka tā Valsts prezidents ir izlēmis. Iepriekš pirms ievēlēšanas augstajā amatā Egils Levits mums apliecināja, ka viņa uzskats šajā jautājumā ir pretējs nekā tas, ko viņš ir paudis, izsludinot šo likumu. Viņš uzskatīja, ka restitūcija ir beigusies, un mēs ar to rēķinājāmies, ņemot vērā to, ka viņš ir ļoti cienījams jurists un zina labāk par citiem.
Nepatīkami pārsteidz, ka Valsts prezidents kā argumentu likuma izsludināšanai min to, ka par likumu nobalsojusi arī opozīcija. Atgādināšu, ka opozīcija “Saskaņas” personā vienmēr ir atbalstījusi šo likumprojektu. Ja runā par drošības un stratēģiskajiem aspektiem, tad izbrīna, kāpēc šādas ar mūsu drošību un NATO saistītas lietas atbalsta “Saskaņa”. Atcerēsimies, kāds viedoklis šai partijai ir, piemēram, par Krievijas agresiju Ukrainā. Saskaņieši nespēj to nosodīt.
Es redzu un jūtu, ka daudzi dzīvo ilūzijās, ka, veicot kaut kādus simboliskus žestus, samaksājot 40 miljonus eiro ebreju kopienai, esam nopelnījuši starptautiskas drošības garantijas un līdz ar to mēs paši varam atslābt.
Žēl, ka Valsts prezidents nav sapratis, kādu pēcgaršu šāds likums, kurš Latvijas cilvēkiem liek maksāt miljonus par nacistu un komunistu izdarītajiem noziegumiem, atstāj uz sabiedrību un kādu neapmierinātību iesēj cilvēkos.”
Latvijas Zemnieku savienība (LZS) bija lūgusi prezidentam šo likumu atdot Saeimai atpakaļ, lai to papildinātu un padarītu godīgāku pret visām tautībām, kas cieta Otrā pasaules kara laikā, tajā skaitā latviešiem un romiem. Tagad pēc prezidenta lēmuma likumu izsludināt LZS priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Armands Krauze norādīja, ka Valsts prezidents nepilda to, ko viņš sacījis pirms stāšanās amatā, proti, ka restitūcijas jautājums esot izskatīts un pie tā vairs nevajadzēs atgriezties.
“Tas, ka likums tiks izsludināts, ir nepatīkams fakts. Šoreiz bija lieliska iespēja ne tikai padomāt par ebrejiem, bet arī citām tautībām, tajā skaitā arī latviešiem, kuriem nav godīgi atlīdzināts par Otrā pasaules kara ciešanām.”
