Valsts prezidents nāk klajā ar paziņojumu par speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam 0
Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam saņemšanas regulējumā nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm, liecina piektdien pēcpusdienā izplatītais prezidenta paziņojums presei.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver: “Valsts drošības un demokrātijas pastāvēšanas interesēs ir vērtēt personu atbilstību pieejai valsts noslēpumam ar mērķi sargāt valsts noslēpumu un sabiedrības kopējās intereses, tāpēc pielaides nevar tikt piešķirtas automātiski. Latvijas likumos ir nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm.”
Valsts prezidents atgādina, ka Satversmes tiesa ir vērtējusi speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu regulējumu un atzinusi, ka valsts drošības intereses prasa, lai pieeja valsts noslēpumam būtu tikai tādām personām, kuru personiskās īpašības nepieļautu risku, ka valsts noslēpums varētu tikt izpausts, tādējādi nodarot kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
“Latvija ir tiesiska valsts un neviens, tai skaitā, Valsts prezidents, nedrīkst ietekmēt drošības iestāžu lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanu gan nacionālajā, gan ES un NATO līmenī,” norāda Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents aicina politiskās partijas būt atbildīgām un veltīt visus spēkus valdības veidošanai, lai līdz 2018. gada 10. decembrim panāktu vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm un Saeimas vairākuma atbalstu, iespējamo valdības sastāvu un prioritāri veicamajiem darbiem.
Tuvākajā laikā Valsts prezidents nav plānojis organizēt atsevišķas konsultācijas ar politiskajām partijām par valdības veidošanu.
Aģentūra LETA piektdien pēcpusdienā vēstīja, ka iecerētā saruna starp Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, sešām 13.Saeimā ievēlētajām partijām un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieku Jāni Maizīti nenotiks – tā piektdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta amatam izvirzītais Aldis Gobzems (KPV LV).
Pēc kārtējās tikšanās ar valdības veidošanas procesā iesaistītajām partijām Gobzems paziņoja, ka saruna iecerētajā formātā nenotiks, taču tiks turpinātas konsultācijas par to, kāds varētu būt cits iespējamais sarunu formāts. “Vai es vienpersoniski runāšu ar Valsts prezidentu, vai sarunās piedalīsies visas partijas,” iespējamos scenārijus iezīmēja politiķis.
Kā izriet no Gobzema sacītā, pašlaik nav zināms, kad varētu notikt šāda saruna. Gobzems gan pieļāva, ka, iespējams, tā varētu tikt īstenota nākamās nedēļas otrajā pusē.
Gobzems akcentēja, ka valsts pirmā amatpersona ir Valsts prezidents, kas arī nosakot valsts politisko dienaskārtību un sarunu formātu. “Mēs ļoti respektējam Valsts prezidentu šajā sakarā,” apgalvoja politiķis.
Kā piebilda Gobzems, sākotnēji plānotās sarunas izpalikšana nenozīmējot, ka Maizītis netiks aicināts uz sarunu “KPV LV” frakcijā.
“Loģika saka, ka es esmu leģitīmi izvirzīts par Ministru prezidenta amata kandidātu, leģitīmi startēju vēlēšanās, leģitīmu esmu ievēlēts un leģitīmi tiku nominēts no Valsts prezidenta puses. Diezgan loģiski, ka pirmā saruna mums varētu būt tieši ar Valsts prezidentu. Tāda secība no šāda viedokļa ir ļoti loģiska,” sacīja Gobzems.
Kā ziņots, sešas tā dēvētās labēji centriskās partijas, kas piedalās sarunās par valdības veidošanu, tika lūgušas audienci pie Vējoņa, lai rastu risinājumu situācijai, kad Gobzemam nav pielaides valsts noslēpumam, bet tās piešķiršana varētu prasīt laiku.
Uz tikšanos ar Vējoni partijas vēlējušas aicināt arī Maizīti. Gobzems iepriekš bija izteicies, ka “KPV LV” vēlētos Maizītim vaicāt, kāpēc “specdienesta vadītājs nedara tiešos pienākumus”, bet “publiski komentē informāciju, kas var kaitēt valsts reputācijai”.
Gobzems uzskata, ka vajadzētu būt plašākai sarunai par jauno politiķu iespējām saņemt pielaidi valsts noslēpumam, savukārt citi valdības veidošanas sarunās iesaistītie politiskie spēki norāda, ka iebilst pret pašreizējās pielaižu sistēmas reformu, jo uzskata to par samērīgu. Politisko spēku pārstāvji pirms tikšanās ar Valsts prezidentu atturējās prognozēt, kāds risinājums varētu iezīmēties sarunā.
Intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” SAB direktors paudis, ka Gobzema vētīšana, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, varētu ilgt pat pusgadu.
