Valsts prezidents: Mēs virzāmies uz digitālu sabiedrību, tāpēc būtu laiks sākt diskusiju par vēl vienu Satversmes papildinājumu 17
Pirms 100 gadiem pieņemtā Satversme ir ne tikai piemērota mūsu šodienas sabiedrībai, bet tā vēl ilgi kalpos arī nākamajām paaudzēm, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, piedaloties Satversmes 100.jubilejas gada atklāšanas pasākumā Saeimā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona norādīja, ka Eiropā un visā pasaulē patlaban daudz tiek diskutēts par klimata pārmaiņām, vides saglabāšanu un zaļo kursu. Viņš vērsa uzmanību, ka tas viss ir ietverts Satversmē – gan ilgtspēja un atbildība pret nākamajam paaudzēm, gan katra cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā, ekoloģiskā vidē.
Levits akcentēja, ka Satversme ir ne tikai viena no vecākajām joprojām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā un pasaulē, bet arī unikāla ar to, ka tās darbība pilnā apjomā tika atjaunota pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Viņš norādīja, ka nevienā citā valstī nav pilnībā atjaunota konstitūcija tiesiskajā un sociālajā realitātē pēc vairāk nekā 50 okupācijas gadiem.
Levits norādīja, ka, svinot šodien Satversmes gadsimtu, nedrīkst aizmirst tās mērķi un jēgu, kuru sasniegšanai un nodrošināšanai pastāv Latvijas valsts un Satversme. Pēc prezidenta paustā, Latvijas valsti var salīdzināt ar latviešu nācijas bruņām – tās, cik vien tas globalizētajā pasaulē ir iespējams, “sargā mūs no tādas ārējas ietekmes, ko mēs paši nevēlamies”.
Prezidents salīdzināja Latvijas valsti ar drošu, gaišu, ērtu telpu, kur mēs netraucēti sanākam kopā un lemjam par kopējām lietām. Levita ieskatā, tas, cik labi un tālredzīgi būs šie lēmumi, ir atkarīgs no mūsu pašu spējām, izglītības, pilsoniskās apziņas, proti, no mūsu gudrības.
Levits skaidroja, ka atbilstoši Satversmei Latvijai kā nacionālai valstij cauri gadsimtiem un visās nākamajās paaudzēs jānodrošina latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšana. Tāpat Latvijas valstij jānodrošina demokrātiska valsts iekārta un turklāt tieši parlamentārās demokrātijas formā. Atbilstoši Satversmei Latvijas valstij jānodrošina tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts virsprincipu darbība sociālajā un tiesiskajā realitātē.
“Tāds mērķis bija mūsu Satversmes tēviem pirms simt gadiem, tāds mērķis mums visiem bija pirms 30 gadiem, atjaunojot Satversmes darbību pilnā apjomā. Taču laika gaitā rodas arī jauni jautājumi, kuru risināšanai vairs nepietiek ar Satversmes tiesas judikatūru, bet uz kuriem ir jārod atbilde pašam konstitucionālajam likumdevējam. Tas it sevišķi attiecas, no vienas puses, uz institucionāliem jautājumiem un, no otras puses, uz vērtību jautājumiem,” pauda prezidents.
Tādēļ, pēc prezidenta paustā, laika gaitā atbilstoši laikmeta prasībām Satversme ir tikusi papildināta. Svarīgākie papildinājumi, Levita ieskatā, bija 1998.gadā pieņemtā pamattiesību nodaļa, kas satur modernu, tiesiskai valstij atbilstošu pamattiesību katalogu, un 2014.gadā pieņemtais jaunais Satversmes ievads, kur formulēti Latvijas valsts pamati – tās pastāvēšanas jēga un mērķi, tās vieta Eiropā, mūsu demokrātiskās, tiesiskās, sociāli atbildīgās un nacionālās valsts iekārtas virsprincipi, nacionālās un konstitucionālās identitātes saturs un Satversmes negrozāmais kodols.
Prezidents arīdzan uzsvēra, ka gan pamattiesību, gan Satversmes ievadā noteikto vērtību un principu iedzīvināšanā un sargāšanā īpaša loma ir Satversmes tiesai.
Runājot par nākotni, prezidents pauda uzskatu, ka būtu laiks sākt diskusiju par vēl vienu Satversmes papildinājumu, proti, ar jaunu normu par pamattiesību darbību digitālajā vidē. Levits uzsvēra, ka mēs visi virzāmies uz digitālu sabiedrību, un arī konstitucionālajām tiesībām ir jābūt gatavām šai jaunajai attīstībai.
“Tas ir nepieciešams ne tikai lai nodrošinātu cilvēka tiesības digitālajā vidē, bet tas ir nepieciešams arī lai pretdarbotos visās pasaules demokrātijās vērojamajām demokrātijas krīzes pazīmēm, cilvēka autonomijas, brīvās gribas apdraudējumam, kas saistīts ar to, ka mūsu sociālās attiecības arvien vairāk vada un virza digitālās tehnoloģijas un tie, kuriem ir vara pār šīm tehnoloģijām,” atzīmēja valsts pirmā persona.
Prezidents norādīja, diezgan ilgi runāts ir par Valsts padomi kā Saeimas un valdības augsta ranga padomdevēja institūciju. Šādas Valsts padomes pastāv daudzās valstīs, un Latvijas likumdevēja darba kvalitāti tas varētu nopietni uzlabot. Arī šeit, pēc prezidenta domām, diskusija būtu jāturpina.
“Taču Latvijas valsts jēga un mērķis, kas ir iekodēts Satversmē, tās negrozāmajā kodolā, ir mūžīgs un nemainīgs – arī šodien, arī Satversmes nākamajos simt gados un vienmēr nākotnē. Novēlu, lai Satversmes simtgades gads dod iespēju katram labāk iepazīt Satversmi, katram vairāk iesaistīties mūsu valsts pārvaldīšanā – un šo iespēju mums dod Satversme – un kļūt prasmīgiem un labākiem pašiem savas valsts pilsoņiem,” uzrunas nobeigumā akcentēja Valsts prezidents.
