Valsts prezidents ieradies Kijivā, lai apliecinātu Latvijas atbalstu Ukrainai 55
Valsts prezidents Egils Levits šodien ieradies Kijivā, lai apliecinātu Latvijas atbalstu Ukrainai, liecina valsts pirmās personas ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter”.
Prezidents ierakstā norāda, ka Latvija ne tikai atbalsta Ukrainu, lai tā varētu uzvarēt karā ar Krieviju, bet arī akcentē, ka Latvija palīdzēs Ukrainas atjaunošanas darbos.
Ierakstā ievietotajā fotogrāfijā redzams, ka Levits saticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits tikšanās laikā Zelenskim apliecinājis Latvijas stingru atbalstu Ukrainai un pārrunājis Ukrainai nepieciešamo turpmāko politisko un praktisko atbalstu.
Levits norādīja, ka Ukrainai ir “ārkārtīgi svarīgs ne tikai militārais, finansiālais un humānais atbalsts, bet jo īpaši – politiskais”.
“Latvija ir Ukrainas vēstnese Eiropas Savienībā (ES), NATO, ANO un visā pasaulē. Kopā ar domubiedriem Latvija uzstāj, ka pēc iespējas ātrāk jāuzsāk sarunas ES līmenī par Ukrainas kandidātvalsts statusa tālāku virzību,” pauda Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka cilvēki Latvijā izjūt dziļu solidaritāti ar Ukrainu, jo zina, ko nozīmē svešas valsts iebrukums neatkarīgā valstī. Tāpat Latvija tic, ka karš beigsies ar Ukrainas uzvaru, norādīja Levits.
Ukrainas prezidents pateicās Latvijai par sniegto palīdzību un uzsvēra, ka Latvija pieder pie tām valstīm, kas jau no kara pirmās dienas sniedz proporcionāli vislielāko atbalstu.
Tikšanās laikā Levits Ukrainas prezidentam pasniedza Viestura ordeni, kas Zelenskim tika piešķirts ar Ordeņu kapitula 2022.gada 1.marta lēmumu.
Savukārt Slavas alejā pie Marijas pils tika atklāta plāksne Levitam, kas datēta ar 2022.gada 13.aprīli. Plāksne simbolizē dienu, kad valstu līderi pirmo reizi ieradušies Ukrainā pēc Krievijas sāktā kara.
LETA jau rakstīja, ka valdība otrdien, 6.septembrī, konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvo ziņojumu, kurā ministrija aicina ieguldīt 5 miljonus eiro Ukrainas Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai.
ĀM ierosināja Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam novirzīt vismaz 5,1 miljonus eiro. No šiem līdzekļiem 5 miljoni eiro būtu novirzāmi Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai, savukārt 110 887 eiro – Latvijas eksperta sekondēšanai Eiropas Komisijas atbalsta grupā Ukrainai, lai veicinātu Latvijas iesaisti Eiropas Savienības (ES) līmeņa rekonstrukcijas centienos.
ĀM norādīja, ka līdz ar militāru palīdzību, Ukrainas valdība lūdz steidzamu atbalstu rekonstrukcijai, jo Krievija ir mērķtiecīgi iznīcinājusi civilo infrastruktūru. Turklāt arvien vairāk ukraiņu atgriežas savā valsī – patlaban atgriezušies gandrīz 4,8 miljoni iedzīvotāju.
Savukārt Ukrainas prezidents un valdība vairākkārtīgi ir aicinājusi sabiedrotos, tai skaitā Latviju, uzņemties atbildību par vienu noteiktu Ukrainas reģionu, aktīvi iesaistoties tā rekonstrukcijas procesā.
Pēc ĀM paustā, publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka vairākas ES valstis ir uzņēmušās konkrētu Ukrainas teritoriju atjaunošanā, piemēram, Igaunija ir paziņojusi, ka iesaistīsies Žitomiras apgabala rekonstrukcijā, 2022.gadā novirzot 1,9 miljonus eiro rekonstrukcijai, tai skaitā moduļu tipa bērnu dārza būvniecībai.
Savukārt Dānija ir paziņojusi par iesaisti Mikolajivas apgabala, savukārt Francija – Čerņihivas apgabala atjaunošanā. Lietuva un Polija nav nosaukušas konkrētus reģionus, bet aktīvi iesaistās rekonstrukcijas procesā. Polija būvē moduļu māju ciematus Ukrainā, savukārt Lietuvas valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka 2022. līdz 2023.gadā novirzīs 11 miljonus eiro četriem objektiem, lai Borodjankā izveidotu iedzīvotāju nometnes 36 ģimenēm, atjaunotu tiltu, kas savieno Kijivu un Sumu apgabalu, atjaunotu skolu Borodjankā, kā arī bērnu dārzu Irpiņā.
ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka proporcionāli Latvija ir bijusi viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām – augusta vidū Latvijas atbalsts sasniedza 0,8% no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas humānās palīdzības un steidzamo vajadzību atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Turklāt Latvija bija viena no pirmajiem donoriem, kas veica iemaksu 5 miljonu eiro apmērā Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankā (IBRD), lai nodrošinātu steidzamu atbalstu Ukrainas valdībai.
Kopš kara sākuma ĀM koordinē un sniedz humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalstu Ukrainai ap 1,75 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,2 miljoni eiro ir no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, savukārt ap 500 000 eiro- no valsts budžeta programmas “Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība”.
ĀM skaidroja, ka šī gada granta projektu konkursā kā prioritāte tika noteikti pasākumi, kas apvieno humānās palīdzības, attīstības sadarbības un miera aktivitātes, kā arī atbalsts Ukrainas reformu un Eirointegrācijas procesam.
Tāpat ievērojama daļa Latvijas atbalsta ir bijusi veselības nozarē. Jau no kara pirmās dienas tika sniegta plaša mēroga palīdzība medicīnas nozarei, lai operatīvi reaģētu uz Ukrainas mediķu un cietušo iedzīvotāju steidzamajām vajadzībām.
ĀM norādīja, ka Čerņihivas pilsēta un apgabals ir smagi cietuši. Čerņihivas reģionā pirms Krievijas iebrukuma bija ap vienu miljonu iedzīvotāju. Lielākajā reģiona pilsētā Čerņihivā – ap 285 000 iedzīvotāju, savukārt patlaban to skaits ir samazinājies par vairāk nekā 50% – līdz apmēram 130 000 iedzīvotajiem.
Čerņihivas apgabalā kopumā ir izpostītas 125 skolas un 63 medicīnas iestādes, kā arī iznīcināti 1512 kilometri transporta infrastruktūras un 4767 miljoni kvadrātmetru dzīvojamās platības. ĀM uzsvēra, ka Čerņihivas apgabalā svarīgi atjaunot arī uzņēmējdarbību, lai veicinātu iedzīvotāju nodarbinātību un ekonomikas atjaunošanu.
Līdz šim Latvijas sadarbība ar Čerņihivas pilsētu un apgabalu kopumā ir bijusi vairākos līmeņos. Čerņihivas apgabalā Latviju pārstāv goda konsule Olena Višņakova, kas ir bijusi aktīva Latvijas un Ukrainas divpusējo attiecību stiprināšanā, izveidojot Goda konsulātā arī Kultūras centru, kurā notikuši vairāki nozīmīgi divpusēji projekti kultūras un izglītības jomās.
ĀM arīdzan uzsvēra, ka Latvijas vēstniecībai Ukrainā ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākām apgabala amatpersonām, kam ir ciešas saites ar Latviju. Piemēram, Ņižinas mērs Oleksandrs Kodola ir vadījis Latvijas-Ukrainas parlamentārās sadarbības grupu Ukrainas parlamentā un līdz ar to bieži apmeklējis Latviju.
Kodola ir saņēmis Latvijas Saeimas pateicību. Laba sadarbība ir izveidojusies ar bijušo Čerņihivas apgabala administrācijas vadītāju Valēriju Kuliču, kurš ir viens no lielākajiem uzņēmējiem Čerņihivas apgabalā un ir bijis Ukrainas premjerministra Volodimira Groismana delegācijas sastāvā vizītē Latvijā.
Čerņihiva ir Ogres sadraudzības pilsēta un Čerņihivas apgabala pilsētai Ņižinai ir sadraudzība ar Preiļiem. Ciešā sadarbība ar apgabala un pilsētu vadību sniedz papildu iespējas situācijas izpētē, rekonstrukcijas plānošanā un īstenošanā, nodrošinot maksimālu finanšu plūsmu pārraudzību un rezultātu sasniegšanu. Pēc ĀM paustā, svarīgs ir arī salīdzinoši nelielais reģiona attālums no Kijivas, kas ir nozīmīgs īstenoto projektu apsekošanai.
Informatīvajā ziņojumā akcentēts, ka vēsturiski izveidojušies ciešie politiskie kontakti ar Černihivas apgabalu ir veicinājuši arī Latvijas un Čerņihivas apgabala ekonomisko saišu stiprināšanu. Čerņihivas apgabalā atrodas vairāki Latvijas uzņēmumi, piemēram, kokzāģētava “Biomix Balticum”, “Riga hleb” maizes ražotne, kā arī bērnu rotaļu laukumu ražotne “Interathletic”.
ĀM finansēti attīstības sadarbības projekti Čerņihivas atbalstam īstenoti kopš 2007.gada. Pašreizējā apgabala attīstības stratēģija ir veidota uz Latvijas piemēriem un ar Latvijas ekspertu iesaisti. Sadarbībā no Latvijas piedalījušies eksperti no Ogres pašvaldības, Latvijas Lauku konsultāciju centra un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
ĀM norādīja, ka līdz šim no Latvijas Čerņihivai nosūtītas vairākas humānās palīdzības kravas, kuru nosūtīšanu koordinējusi ĀM, sadarbībā ar “Ziedot.lv”, biedrību “Viegli palīdzēt” un apvienību “Uzņēmēji mieram”.
Tāpat kopš kara pirmās dienas ir izveidotas veiksmīgas iestrādnes un sadarbības modeļi, lai Latvija varētu sniegt atbalstu Ukrainai arī rekonstrukcijas jomā. Latvijas uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība turpina aktīvi atbalstīt Čerņihivu, kā arī vēlas iesaistīties rekonstrukcijas procesā.
