Valsts prezidents: Demokrātijas sargi ir stipras valsts institūcijas un konstitūcija 1
Viens no demokrātijas sargiem ir stipras valsts institūcijas, otrs – konstitūcija, kas sniedz ietvaru demokrātiskas valsts iekārtas darbībai, sestdien Minhenes drošības konferences laikā notikušajā diskusijā pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits bija aicināts izteikties “Literaturhaus” mājā kopā ar Frankfurtes Grāmatu mesi rīkotajā diskusijā par cilvēka psiholoģisko portretu izpausmēm mūsdienu politikā un Šekspīra darbos, kā arī par demokrātijas iespējām atturēt autoritāru cilvēku nokļūšanu pie varas.
Levits, runājot par grieķu filosofu devumu un Šekspīra lomu cilvēku raksturu portretēšanā, sacīja, ka arī mūsdienu pasaules politikā iespējams atrast “Makbetus” – autoritārus vadītājus un tirānus.
“Mums katram līdzi nāk savas dzīves gaitas, pieredze, iespaids no tās vides un kultūras, kur esam dzīvojuši, un tas nosaka mūsu personību. Tomēr varam izsekot vēsturei un noteikt, ka cilvēka psiholoģiskā daba cauri gadsimtiem nemainās. Mainās apstākļi, kuros cilvēkā atraisās ļaunā vai labā izpausmes,” uzsvēra Levits.
Valsts prezidents, atsaucoties uz Hannas Ārentes darbiem, pieminēja viņas tēzi par “ļaunuma banalitāti”, kas liek aizdomāties, ka ir grūti paredzēt, uz kādu rīcību ekstrēmos apstākļos katrs cilvēks būs spējīgs. Levits pauda, ka politiķiem ir nepieciešama literatūra, lai labāk izprastu cilvēku dabu un lai veidotu politiku tā, ka tā atraisa cilvēkos labo un ierobežo ļauno.
Valsts prezidents arī norādīja uz nepieciešamību cilvēkiem vairot apzinātību, kritisko domāšanu un medijpratību.
“Ņemot vērā tehnoloģiju ātro attīstību, ko šodien mēdz izmantot, ļaunprātīgā nolūkā izplatot viltus ziņas, manipulētu informāciju, medijpratība pasaulei ir ārkārtīgi būtiska, un Latvija to ievieš skolās kā obligātu mācību sastāvdaļu,” uzsvēra Levits.
Pēc Valsts prezidenta sacītā, ir tik būtiski, ka valstu demokrātiskās sistēmas rada sistēmiskus piesardzības mehānismus, kas sargā demokrātiskās vērtības un neļauj autoritāriem cilvēkiem izvērst savu postošo darbību.
Valsts prezidents aicināja aizdomāties, vai ir iespējams karš starp divām demokrātiskām valstīm. “Demokrātiskā sistēmā cilvēku dzīves, mierā plaukstoša ekonomika un citi aspekti prevalē, kamēr autoritāri režīmi bieži izvēlas karu kā instrumentu savai darbībai,” sacīja Levits, atgādinot darba pie demokrātijas stiprināšanas nozīmi.
Prezidents uzsvēra, ka viens no demokrātijas sargiem ir stipras valsts institūcijas, otrs – konstitūcija, kas sniedz ietvaru demokrātiskas valsts iekārtas darbībai. Viņš sacīja, ka vairākas valstis pēc autoritāro režīmu krišanas kā piemēru izmantoja Vācijas konstitūciju, kurā, ņemot vērā valsts vēsturisko pieredzi, šādi piesardzības mehānismi ir iestrādāti.
Pēc viņa teiktā, liela demokrātijas priekšrocība ir tā, ka cilvēki netiek nolikti tādu morāles dilemmu priekšā kā autoritāru režīmu ietvaros.
Valsts prezidenta kancelejā uzsvēra, ka minētā diskusija bija svarīga, arī domājot par Latviju kā iespējamo Frankfurtes Grāmatu meses partnervalsti 2025. vai 2026.gadā.
