Valsts prezidents atzīst, ka notiekošajam Ukrainā ir genocīda pazīmes 0
Krievijas agresijai Ukrainā ir genocīda pazīmes, tomēr juridiski to var izšķirt tiesa, šodien, atgriežoties no ārkārtas vizītes Ukrainā, žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
“No juridiskā viedokļa, to varētu konstatēt kāda no starptautiskajām tiesām, bet, redzot savām acīm, kas ir noticis ar Ukrainu, man šķiet, ka tur ir visas genocīda pazīmes. Es to sauktu par genocīdu, kaut gan juridiski to vēlāk konstatēs kāda no starptautiskajām tiesām. Izskatās, ka tas ir genocīds,” savā vērtējumā dalījās valsts pirmā persona.
Krievijas karaspēks darbojas ar īpašu nežēlību, lai nogalinātu pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju
Krievijas karaspēks darbojas ar īpašu nežēlību, lai nogalinātu Ukrainā pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju, šodien, atgriežoties no ārkārtas vizītes Ukrainā, žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš pavēstīja, ka Baltijas valstu un Polijas prezidentu vizīte Ukrainā bija pirmais valsts galvu apmeklējums Ukrainā kopš kara sākuma. Prezidenti apmeklēja Berdjansku un citas vietas, kur varēja redzēt krievu karadarbības pēdas.
Pēc Levita paustā, tur bija nodedzināti dzīvojamo namu rajoni, izpostītas mājas, mīnēti ceļi un atsevišķas ēkas, lai cilvēki, kas mēģinātu glābt iedzīvotājus, kas tur atrodas, tiktu ievainoti vai pat ietu bojā.
“Patiešām, to visu bija smagi redzēt. Krievu armija netiek uz priekšu, jo ukraiņi varonīgi pretojas, tādēļ krievu armija pāriet uz terora taktiku pret civiliedzīvotājiem. Mēs redzējām arī ukraiņu armijas sagrautos un iznīcinātos krievu tankus un citu bruņutehniku. Tas nozīmē, ka ukraiņu armija ir spējīga atvairīt krievu karaspēka uzbrukumus,” sacīja valsts pirmā persona.
Levits akcentēja, ka Krievijai nav veicies ar sākotnējā plāna izpildi – dažās dienās ieņemt Kijivu. Prezidenta ieskatā, Krievija ir atkāpusies no sākotnējā plāna un “pārsviedusi” armiju uz Ukrainas austrumiem, kur gatavojas jaunam uzbrukumam.
Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Baltijas valstu un Polijas prezidenti pārrunājuši vairākus jautājumus. Viens no galvenajiem bija ieroči, kas Ukrainai ir vajadzīgi jau tagad, lai turpinātu pretošanos. Levits norādīja, ka ukraiņu tauta ir motivēta, saliedēta savas valsts aizsardzībai.
“Ukrainai ir vajadzīgi ne tikai vieglie, bet arī smagie ieroči. Gribu pieminēt, ka proporcionāli Baltijas valstis un Polija sniedz ievērojamu militāro palīdzību Ukrainai, ņemot vērā, cik lielas valstis mēs esam un kādas ir mūsu militārās iespējas. Ukrainas prezidents pateicās arī par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas sniegto atbalstu Ukrainas militāro spēju stiprināšanā,” stāstīja Levits.
Tāpat tikšanās laikā pārrunāts Ukrainas iesniegums kļūt par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti. Zelenskis pateicās astoņu valstu prezidentiem, kas februāra beigās kopīgā deklarācijā aicināja ES piešķirt Ukrainai tūlītēju vai drīzu kandidātvalsts statusu. Paredzēts, ka ES Ukrainas iesniegumu izskatīs ātri, lai gan šāda izskatīšana prasa vairākus gadus. Pēc Levita paustā, ļoti iespējams, ka atbilde būs zināma jau jūnijā.
Prezidenti pārrunājuši arī to, kāda cita veida palīdzība Ukrainai ir nepieciešama. Tā esot ekonomiskā un finansiālā palīdzība.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti devuši solījumu Ukrainas prezidentam, ka sarunās ar partneriem valstis iestāsies par to, lai palīdzība Ukrainai tiktu sniegta pēc iespējas ātrāk un lielākā apjomā.
Levits ar Zelenski pārrunājis arī jautājumu par graudu eksportu, kas patlaban nav iespējams, jo Ukrainas ostas nav izmantojamas. Valsts prezidents uzsvēra, ka Ukraina ir viens no lielākajiem graudu eksportētājiem pasaulē un no Ukrainas eksportētās labības ir atkarīgas daudzas valstis Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Tāpat graudu eksports veido lielu Ukrainas ekonomikas daļu.
“Mēs apspriedām jautājumu par Ukrainas graudu eksportu caur Baltijas valstu un Polijas ostām, bet sevišķi caur Latvijas ostām Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Es jau sazinājos ar valdību par šo jautājumu, kā mēs to varam pēc iespējas ātrāk risināt, lai eksporta plūsma, kas nav iespējama caur Odesas ostu, ietu pa dzelzceļu cauri uz Latvijas ostām un Klaipēdas ostu,” žurnālistiem stāstīja Levits.
Tikšanās laikā prezidenti pārrunāja arī Ukrainas attiecības ar Krieviju. Valsts prezidenta ieskatā, ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija īsteno kara noziegumus. Prezidenti pārrunājuši, kādi procesi patlaban ir ierosināti un kādus var ierosināt pret Krieviju starptautiskajās tiesās.
Levits norādīja, ka ir ierosināti divi procesi. Starptautiskā krimināltiesa, kas atrodas Hāgā, sākusi izmeklēšanu. Krimināltiesas prokurors ir ieradies Ukrainā, lai izmeklētu Krievijas kara noziegumus. Otrs process ir ierosināts Starptautiskajā tiesā ANO, jo Krievija nepatiesi apvaino Ukrainu genocīdā, kas, pēc prezidenta paustā, pats par sevi jau ir starptautisko tiesību pārkāpums.
Valsts prezidents pavēstīja, ka viņš ar Zelenski pārrunājis ideju par to, ka varētu izveidot īpašu starptautisku tribunālu, kura pārziņā būtu Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, jo kara izraisīšana nav nedz Starptautiskās krimināltiesas, nedz arī Starptautiskās tiesas kompetence. Levita ieskatā, būtu nepieciešams izveidot īpašu tribunālu. Viņš norādīja, ka šādi precedenti ir bijuši, no tiem pazīstamākais ir Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls, kur kara noziedznieki tika notiesāti.
“Lai šādu ideju īstenotu, ir nepieciešams pietiekami liels valstu skaits, kas apņemas dibināt šādu tribunālu. Es domāju, ka tāda ideja būtu atbalstāma,” sacīja Levits.
Viņš arī uzsvēra, ka Ukrainas prezidents lūdza nodot latviešu tautai vislielāko pateicību par palīdzību, ko Latvijas valsts un sabiedrība sniedz Ukrainai.
Redzēt sagrautos dzīvojamos rajonus Ukrainā ir īpašs emocionāls pārdzīvojums
Redzēt izdedzinātos un sagrautos dzīvojamos rajonus Ukrainā ir īpašs emocionāls pārdzīvojums, šodien, atgriežoties no ārkārtas vizītes Ukrainā, žurnālistiem atzina Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš norādīja, ka pret dzīvojamajiem rajoniem tiek piekopta izdedzinātās zemes taktika. Atsevišķi rajoni līdzinās Purvciemam vai Imantai – pazīstama arhitektūra, bet tā ir izdedzināta un sagrauta.
“Mēs vienmēr esam Ukrainas pusē, bet redzēt to savām acīm ir īpašs pārdzīvojums. Galvenais, ko mēs, latvieši, varam darīt, ir aicināt mūsu draugus un sabiedrotos sniegt Ukrainai nopietnu palīdzību,” sacīja valsts pirmā persona.
Levits norādīja, ka Ukraina cīnās ļoti varonīgi un tai ir izdevies kliedēt mītu par Krievijas armijas visvarenību. Krievija bija iecerējusi ieņemt Ukrainu dažu dienu laikā, bet tas neizdevās un nav izdevies joprojām.
Prezidents uzsvēra, ka Ukraina pēc teritorijas, ja neskaita Krieviju, ir lielākā valsts Eiropā. Levits akcentēja, ka Ukraina ir liela arī iedzīvotāju skaita ziņā, un tā ir spējīga pretoties krievu armijai, tādēļ ir ļoti svarīgi stiprināt Ukrainas pretošanās spējas.
Valsts prezidents pavēstīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Latvijai, arī citām valstīm, par bēgļu uzņemšanu. Levits atzīmēja, ka tie patiešām ir kara bēgļi, kas uz laiku, kamēr notiek karadarbība, ir atraduši patvērumu tostarp arī Latvijā un citās valstīs. Šie Ukrainas iedzīvotāji pēc karadarbības beigām vēlas atgriezties Ukrainā.
“To, ka mēs tik draudzīgi uzņemam bēgļus, to augstu novērtē gan ukraiņu tauta, gan Ukrainas prezidents. Mūsu uzdevums ir ar visām mūsu spējām un iespējām palīdzēt Ukrainai dažādās jomās – militārā, ekonomiskā, finansiālā. Tāpat jāpalīdz bēgļu uzņemšanā un citos veidos. Mums tas ir jādara ne tikai pašiem, bet jāmudina to darīt arī mūsu sabiedrotos Eiropā un pasaulē,” žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.
