Valsts prezidents: 1991.gada barikādes bija mūsu nācijas valstsgribas pierādījums 296
1991.gada barikādes bija mūsu nācijas valstsgribas pierādījums, pārliecināts Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, ceturtdien Levits apskatīja fotoizstādi “Atceroties 1991.gada barikādes”, kas izvietota laukumā pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā. Vērienīgais fotostāsts iepazīstina ar 1991.gada barikādēm Rīgā un Latvijā un to dalībniekiem. Izstāde apskatāma līdz 25.janvārim.
Valsts pirmā amatpersona norādīja, ka barikādes bija izšķirošs brīdis Latvijai – būt vai nebūt. Levits atzīmēja, ka visa tauta saliedējās ap Latvijas valsti, valdību un parlamentu un nosargāja to. Pēc prezidenta paustā, tas, ko paveica barikādēs, ir kaut kas neiedomājams, un tas izdevās, jo tauta bija vienota par savu valsti.
“Mēs varam pateikties barikāžu dalībniekiem par to, ka mums šodien ir Latvijas valsts,” uzsvēra Levits.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās Padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus.
16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Vairāku barikāžu laikā mirušo atdusas vietas patlaban atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos, kur ir apglabāti Andris Slapiņš, Edijs Riekstiņš, Sergejs Konoņenko, Juris Podnieks un Gvido Zvaigzne.
Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
