Baro ar solījumiem 13
Ministriju pārstāvji nevarēja sniegt pārliecinošas atbildes un risinājumus. Tā vietā viņi baroja novadus ar solījumiem un cerībām, kam paši īsti neticēja. Piemēram, IeM pārstāvis D. Trofimovs ieteica Ropažiem izmantot savā labā Mucenieku pēdējā laika publicitāti. Viņš solīja, ka kopš pirmās dienas patvēruma meklētājiem tiks mācīta latviešu valoda. Tāpat viņiem tikšot norīkoti mentori, kas palīdzēs iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. “Situācijām, ka pēc trīs mēnešiem un bēgļa statusa saņemšanas cilvēkam nav dzīvesvietas, nevajadzētu būt,” optimistiski sprieda ierēdnis. Savukārt LM pārstāvis Ingus Alliks pauda cerību, ka starp 531 uzņemamo patvēruma meklētāju kopumā nebūs darba nespējīgas personas. “Bet tas, protams, ir naivi,” atzina pats ierēdnis.
Diskusijas telpu novadu cilvēki atstāja ar bažīgi sarauktām pierēm, neapmierināti murminādami. “Valsts vara pašlaik domā tikai par to, ko ar patvēruma meklētājiem darīt pirmo trīs mēnešu vai gada laikā kopš viņu ierašanās. Diemžēl ir daudz neatbildētu jautājumu par to, kas notiks ilgtermiņā. Piemēram, kur viņus nodarbināt, ja mūsu pašu cilvēki nevar atrast darbu, un vai tajos dažos mēnešos iebraucēji būs iemācījušies valsts valodu pietiekamā līmenī, lai strādātu kaut cik atbildīgus darbus,” pārdomās dalījās Priekuļu novada Veselavas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Amantovs.
“Likums “Par pašvaldībām” bēgļu uzņemšanu nenosaka mums par pienākumu. Ja valsts vēlas uzlikt pašvaldībām jaunas funkcijas, tad mēs to, protams, darīsim, bet valstij jāparedz finansējums papildus pienākumiem,” uzskata Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. Līdzīgu viedokli pauda arī Tukuma novada domes Teritoriālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Indulis Zariņš: “Diemžēl no ierēdņiem neguvām iespaidu, ka ministrijas pietiekami nopietni saprot problēmas un iespējamos riskus. Tām izstrādāts kaut kāds ideālais, vēlamais scenārijs, kā visam vajadzētu notikt, bet dzīve parasti ievieš savas korekcijas.”
