Valsts plāns – uzgrūst bēgļus pašvaldībām. Novadu dienu diskusija Priekuļos 13
Runājot par patvēruma meklētājiem, valsts varas pārstāvji un ierēdņi izvēlas neredzēt iespējamos riskus un cenšas nogrūst bēgļu problēmas uz pašvaldību pleciem, šāds viedoklis dominēja piektdien notikušajās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Novadu dienās Priekuļos. Šogad Novadu dienu dalībnieki darba grupās diskutēja par patvēruma meklētāju uzņemšanu, pašvaldību sadarbību ar uzņēmējiem un izglītības sistēmas attīstību.
Acīmredzami vislielāko novadu pārstāvju interesi raisīja diskusija par bēgļu uzņemšanas problēmām. Šai darba grupai atvēlētā Priekuļu kultūras nama Spoguļu zāle bija pārpildīta. Ieradušies bija arī ministriju pārstāvji – Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs un Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Viņiem nācās krietni pasvīst, atspēkojot novadu pārstāvju pārmetumus. Liels pašvaldību satraukums saistīts ar to, ka tām būs jāuzņem bēgļi, kuri vēl nebūs apguvuši latviešu valodu un atraduši darbu, tādēļ kļūs par papildu slogu vietējiem sociālajiem dienestiem. Tāpat nav skaidrs, kā rīkoties ar bēgļiem, kuri nav darbaspējīgi vai nevēlēsies strādāt. “Diez vai musulmaņu sieviete, kurai dzimtenē nav nācies strādāt ne dienu, tā vienkārši iekļausies mūsu darba tirgū,” sprieda diskusijas vadītājs Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Pašvaldības pieprasa, lai izdevumi, kas saistīti ar patvēruma meklētāju izmitināšanu, no valsts puses tiktu kompensēti pilnā apmērā un vismaz reizi ceturksnī nevis nākamajā gadā, kā paredzēja sākotnējās ieceres. Piemēram, Ropažu novada dome ar patvēruma meklētāju sociālajām problēmām saskaras jau tagad, jo tās teritorijā atrodas izmitināšanas centrs “Mucenieki”. Pašvaldība piešķīrusi dzīvokli kādam patvēruma meklētājam bārenim, otram maksā pabalstu, vietējā bāriņtiesa juridiski pārstāv divus bēgļu bērnus, kuru māte ir rīcībnespējīga. “Nevienu centu valsts mums nav kompensējusi, kaut ne reizi vien esam lūguši. Labklājības ministrija vispār izliekas mūs nedzirdam,” niknojās Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Antons Cibuļskis. Ropažiem problēmu sagādā arī fakts, ka citos novados dzīvesvietu neatradušie bēgļi reģistrējas turpat Muceniekos. Otrs problēmu bloks saistīts ar valdošās koalīcijas plāniem samazināt bēgļu pabalstu, kas pašreiz noteikts 256 eiro apmērā. Ja pabalsts tiks samazināts, tad arvien vairāk bēgļu vērsīsies pašvaldību sociālajos dienestos, lūdzot palīdzību. “Valdības taktika – piešķirt bēgļa statusu un nogrūst viņus uz pašvaldību pleciem. Iedos viņam vienu lapiņu ar dzīvokļu īres sludinājumiem un otru ar darba devēju telefoniem un tā arī visa integrācija. Savukārt pabalstus samazinās tikai valsts daļā un pašvaldībām šis samazinājums būs jākompensē, jo šo cilvēku uzturēšanu paredz mūsu starptautiskās saistības,” rezumēja LPS padomnieks Aino Salmiņš.
