Valsts pirmā ierēdne nesaņem pielaidi 1
Vakar kļuva zināms, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atņēmis valsts noslēpuma pielaidi Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, kura pēc notikušā, visticamāk, zaudēs savu amatu. SAB arī atteicis trim deputātiem piešķirt atļauju darbam ar valsts noslēpumu.
“Mūsu valstī galvenais nav premjers, prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs, bet gan drošības dienesti, kas pat augstākās amatpersonas var padarīt rīcībnespējīgas, atņemot pielaidi valsts noslēpumam,” šādus un līdzīgus secinājumus pa redakcijas bezmaksas tālruni izteicis ne viens vien mūsu lasītājs un politikas vērotājs. Satraukumu par drošības dienestu pilnvarām pauduši arī vairāki politiķi. Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) gan kategoriski noraida pieņēmumus par drošības dienestu politisku darbošanos.
“Visa šī lieta ir miglā tīta un vairo cilvēku neuzticēšanos un šaubas. Uzskatu, ka visi iegūtu, ja šādos gadījumos atteikuma saņēmējiem tiktu sniegta precīza informācija, kādu iemeslu dēļ viņi saņēmuši atteikumu,” teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš arī nolēmis tuvākajā laikā ar ZZS pārstāvi Saeimas Nacionālajā drošības komisijā Kārli Seržantu pārrunāt iespēju uzlabot pielaižu izsniegšanas kārtību. Nesen problēmas ar pielaides saņemšanu bija radušās arī ZZS pārstāvošajam veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš marta beigās gan saņēma īstermiņa pielaidi.
Līdzīgu viedokli pauda arī “Saskaņas” pārstāvis NDK Valērijs Agešins. “Man ir pamatotas bažas, ka pašreiz pat cilvēki, kuri saņēmuši atteikumu, nezina, kādēļ tas tā noticis. Tas rada labvēlīgu augsni dažādām baumām,” sprieda Agešins. Bet “Saskaņa” nekādus grozījumus drošības dienestu likumos neplāno gatavot, jo tas esot valdošo partiju uzdevums. Agešins politkorekti atturējās vērtēt, vai SAB savā darbībā ievēro politisko neitralitāti. Tā vietā viņš atgādināja, ka pirms pāris gadiem, lemjot par Jāņa Maizīša apstiprināšanu SAB vadītāja amatā, pret balsoja tikai saskaņieši. Pielaides noslēpumiem ietekmējušas arī “Saskaņas” frakciju – tās līderim Jānim Urbanovičam nācās atteikties no plāna strādāt NDK, jo viņam anulēta atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Neoficiāli izskanējis, ka atteikums saistīts ar to, ka “Saskaņa” priekšvēlēšanu periodā saņēmusi Krievijas speciālistu palīdzību.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) SAB atteikumu Dreimanei uzskata par loģisku. “Viņai bija pienākums ierasties uz interviju drošības dienestā. Neskatoties uz vairākiem lūgumiem, viņa to neizdarīja un SAB nemaz nebija iespēju rīkoties citādi,” teica Mūrniece. Viņa gan atzina, ka varētu diskutēt par to, lai atteikumu saņēmušie cilvēki vienlaikus tiktu informēti arī par tā iemesliem. Ar drošības dienestu iebildumiem saskārušies vairāki NA pārstāvji, piemēram, bijusī tieslietu ministre Baiba Broka un bijušais reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.
Vismazāk problēmu ar specdienestiem bijis “Vienotības” pārstāvjiem. Taču “Vienotības” līdere un NDK vadītāja Solvita Āboltiņa kategoriski noraida spekulācijas, ka SAB vai citi drošības dienesti darbotos kāda politiska spēka interesēs. Tāpat viņa pauda pārliecību, ka atteikumu saņēmušās personas, tostarp Elita Dreimane, gluži labi apzinās, kādēļ netiek pielaistas pie valsts noslēpuma.
