Valsts pārvaldē strādājošajiem plāno mazināt piemaksas 0
Valsts kanceleja izstrādājusi valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma projektu, kurā piedāvāts mazināt piemaksas un vidējo atalgojumu tuvināt privātā sektora atalgojumam.
Valsts kancelejā uzsvēra, ka mēnešalgu skalas izmaiņas kopsakarā ar piemaksu apjoma samazinājumu ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā.
Likumprojekta mērķis ir pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no darba samaksas mediānas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem.
“Plānots, ka izcilākie nodarbinātie varēs saņemt mēnešalgu, kura būs tieši tāda pati vai nedaudz lielāka nekā vidusmēra darbinieka atlīdzība darba tirgū,” skaidroja Valsts kancelejā.
Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas ieteicamo minimālo, vidējo un obligāto maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes algu, kas 2020.gadam aprēķināta 976,46 eiro. Vienlaikus plānots paredzēt 17 mēnešalgu grupas, katru sadalot trijās skalās, nosakot ieteicamo atalgojuma minimumu, atalgojuma viduspunktu un obligāto maksimumu.
Valsts kancelejā skaidroja, ka skala “ieteicamais minimums” nozīmē, ka vēlams, lai amatpersonu atlīdzība nebūtu zemāka par šo līmeni. Skala “viduspunkts” ir vēlamais mēnešalgas līmenis, kas atbilst valsts pārvaldē nodarbināto mērķa mēnešalgas līmenim – 80% no līdzīgas vērtības amatu atlīdzības darba tirgū. Savukārt skala “obligātais maksimums” ir maksimālās iespējamās mēnešalgas līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, izņemot atsevišķus gadījumus.
Piemēram, pirmās jeb zemākās mēnešalgu grupas ieteicamais minimums ir 430 eiro, viduspunkts – 574 eiro, bet obligātais maksimums – 746 eiro.
Savukārt augstākā jeb 17.mēnešalgu grupā noteikts, ka šajā kategorijā mēnešalgas atalgojuma minimums ir 3463 eiro, viduspunkts – 4947 eiro, bet obligātais maksimums – 5689 eiro.
Bāzes mēnešalgas apmērs tiek noteikts, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto iepriekšējā gada mēneša vidējo darba samaksu un inflāciju. Piemēram, 2020.gadam bāzes mēnešalga aprēķināta 976,46 eiro.
Ar jauno regulējumu paredzēts, ka Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalgai tiks piemērots koeficients 6,548, tādējādi 2020.gadā šo amatpersonu mēneša alga būtu 6394 eiro.
Saeimas deputāta mēnešalgas koeficients plānots 3,2, tādējādi nākamgad deputāta alga būtu 3124 eiro, Saeimas priekšsēdētāja biedriem un ministriem plānots piemērot koeficientu 5,565 un viņu atalgojums būtu 5434 eiro, Saeimas komisiju priekšsēdētāju un Saeimas frakciju priekšsēdētāju mēnešalgai plānots piemērot koeficientu 4,59, tādējādi viņu atalgojums būtu 4482 eiro.
Tiesnešu mēnešalgu noteiks, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot koeficientu no 2,91 jeb 2841 eiro rajona tiesas tiesnesim līdz koeficientam 6,219 jeb 6072 eiro Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
Likumprojekts paredz, ka tiesneša amata kandidāts stažēšanās laikā saņemtu mēnešalgu 80% apmērā no attiecīgi apgabaltiesas, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas. Ģenerālprokurora bāzes mēnešalgai plānots piemērot koeficientu 4,987, kas veido 4869 eiro.
Attiecībā uz piemaksām likumprojektā rosināts paredzēt, ka piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 30% no mēnešalgas. Vienlaikus likumprojekts paredz palielināt reizi gadā izmaksājamo prēmijas apmēru darbiniekam, proti, prēmijas apmērs nedrīkstēs pārsniegt 100% no mēnešalgas. Patlaban tie ir 75%.
Attiecīgi Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēts, ka varēs prēmēt līdz 100% no mēnešalgas, ja novērtējums ir “teicami”, līdz 85 % no mēnešalgas, ja novērtējums ir “ļoti labi” un līdz 70% no mēnešalgas, ja novērtējums ir “labi”.
“Mazinot mainīgās daļas īpatsvaru, tiks palielināta atlīdzības stabilitāte un prognozējamība un mazināts administratīvais slogs, ko rada daudzveidīgo piemaksu noteikšana iestādēs. Šie pasākumi veicinās sistēmas skaidrību un caurskatāmību, pozitīvi ietekmējot nodarbināto motivāciju un lēmumu pieņemšanu par darba turpināšanu valsts pārvaldē,” paredz Valsts kancelejā.
Lai nodrošinātu skaidrāku reprezentācijas izdevumu kompensācijas aprēķināšanas kārtību, likumprojekts paredz, ka reprezentācijas izdevumu segšanas apmērs turpmāk netiks piesaistīts gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī, bet gan amatpersonas mēnešalgai.
Proti, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ministram segs reprezentācijas izdevumus 20% apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Valsts kontrolē gan piebilda, ka reprezentācijas izdevumu aprēķināšanas kārtības maiņa neietekmēs reprezentācijas izdevumu apmēru šīm amatpersonām.
Likumprojekts vēl jāizskata Ministru kabinetam, bet gala lēmums jāpieņem Saeimai.
