Valsts pakalpojumu grozs kļuvis smagāks. Apmaksās operācijas un medikamentus, kuras iepriekš bija tikai par maksu 0
Šogad veselības aprūpei atvēlēts 1,01 miljards eiro. Gandrīz trešā daļa šīs naudas paredzēta gaidīšanas rindu mazināšanai gan pie ambulatorajiem speciālistiem, gan uz diagnostiskajiem izmeklējumiem. No šā gada valsts apmaksās arī vairākus jaunus izmeklējumus, operācijas un medikamentus, kuri līdz šim bija pieejami tikai par maksu.
Labas ziņas vēža slimniekiem
Valsts finansējums onkoloģijai 2018. gadā pieaugs par 15,3 miljoniem eiro, liecina Veselības ministrijas informācija. Finansējuma pieaugums ļaus ne tikai mūsdienīgi ārstēt slimību, bet arī nodrošinās to, lai pacientiem visi vajadzīgie izmeklējumi un speciālisti būtu pēc iespējas ātrāk pieejami. No 1. janvāra izmeklējumus 10 dienu laikā pēc vēršanās ārstniecības iestādē būs jānodrošina, ja būs aizdomas par jebkuras lokalizācijas ļaundabīgu audzēju.
Primārajai diagnostikai papildus piešķirti 1,6 miljoni, bet speciālistu konsultācijām 2,3 miljoni eiro. Ar ārstu konsilija lēmumu pacienti ar aizdomām par krūts, bronhu, plaušu, resnās un taisnās zarnas vēzi un melanomu varēs veikt valsts apmaksātus pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus, kas daudz biežāk ļauj atklāt audzēju jau 1. vai 2. stadijā.
Savukārt no sociālā budžeta beidzot sāk finansēt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem. Tas būs sešu dienu grupu nodarbību kurss ar izmitināšanu, kuru nodrošinās onkoloģijas pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”. Tās vadītāja Gunita Berķe stāsta, ka par valsts līdzekļiem šogad varēs īstenot 30 psihosociālās rehabilitācijas programmas (20–24 dalībniekiem katrā). “Priecē arī papildu finansējuma izlietojums onkoloģisko pacientu veselības aprūpei. Piešķirti līdzekļi gan inovatīvajiem medikamentiem, gan diagnostikai. Ļoti labi ir tas, ka padomāts arī par atkārtoto izmeklējumu nepieciešamību pēc tam, kad pabeigta ārstēšana un pacientiem regulāri jāveic pārbaudes. Tagad to varēs izdarīt par valsts naudu.”
Vairāk naudas plānveida operācijām
Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija liecina, ka gaidīšanas rindu garuma līderpozīcijās vēl aizvien ir lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas. 2018. gadā piešķirts papildu finansējums, lai par valsts naudu protezētu vēl apmēram 1000 pacientu. Tas, protams, ir labi, tomēr joprojām kā piliens jūrā, ņemot vērā gaidītāju skaitu, piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā rindā ir 12 743 pacienti, Madonas slimnīcā – 2348, Rīgas 2. slimnīcā – 2056, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 1829 pacienti, bet vēl ap 1500 pacientu to cer saņemt Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas un Ziemeļkurzemes reģionālajās slimnīcās. Ne jau velti gaidīšanas laiks ir neprognozējams (gadā ir 52 nedēļas, bet NVD reģistrētais vidējais gaidīšanas laiks ir 400–500 nedēļas).
Papildu līdzekļi – ap 4 miljoniem eiro – iedalīti arī gaidīšanas rindu garuma samazināšanai dienas stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem. Tradicionāli visilgāk – vairāki gadi – līdz šim bijis jāgaida uz valsts apmaksātu kataraktas operāciju. P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā gaidīšanas rinda uz šo operāciju dienas stacionārā ir 1125 dienas, Rīgas 1. slimnīcā – 1508, Latvijas – Amerikas acu centrā – 395 dienas (tie ir novembra dati).
“Jau kopš pērnā rudens, kad NVD piešķīra papildu finansējumu gaidīšanas rindu likvidēšanai, kataraktas operāciju skaits mūsu dienas stacionārā ir četrkāršojies. Pirms tam mēnesī varējām izoperēt 150 pacientus, tagad – jau no 500 līdz 550. Diennakts stacionārā atsākām veikt arī valsts apmaksātas tīklenes atslāņošanās operācijas. Ceru, ka šogad operāciju skaits nemazināsies,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Kristīne Baumane, piebilstot, ka pērn par valsts naudu veiktas ap trim tūkstošiem kataraktas operāciju. Pateicoties tam, gaidīšanas laiks uz šo operāciju klīnikā sarucis līdz 450 dienām agrāko trīs gadu vietā.
E-receptes un slimības lapas
No 1. janvāra visas darbnespējas lapas un valsts kompensējamo zāļu receptes ārsti izraksta tikai elektroniskā formā. Tomēr pērnajā gadā uz papīra izrakstītās kompensējamo zāļu receptes joprojām ir izmantojamas līdz to derīguma termiņa beigām.
Papīra recepšu veidlapu veidā joprojām izrakstīs individuāli kompensējamās zāles vai tās, kuru iegādi pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība. Arī tad, ja pacients grasās zāles pirkt kādā no ES dalībvalstīm vai e-veselības sistēma ārstam nav pieejama tehnisku iemeslu dēļ, varēs izlīdzēties ar papīra receptēm.
Arī visas darbnespējas lapas tiek atvērtas, pagarinātas un noslēgtas tikai e-veselības sistēmā. Informāciju par noslēgto darbnespējas lapu darba devējs jau nākamajā dienā redz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā. Arī iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par noslēgto B darbnespējas lapu var iesniegt elektroniski.
Lai novērstu negodprātīgu slimības pabalstu izmantošanu, no 1. janvāra stājies spēkā nosacījums par kvalifikācijas periodu slimības pabalstam. Tas nozīmē, ka tiesības uz slimības pabalstu turpmāk būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas veikuši ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā. Kvalifikācijas perioda nosacījums neattieksies uz A darbnespējas lapām, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Mainījusies arī slimības pabalsta izmaksas kārtība gadījumos, kad darbnespēja turpinās arī pēc darba attiecību izbeigšanas. Slimības pabalstu par darbnespējas lapu B izmaksās 30 dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.
Vēl dažas izmaiņas 2018. gadā
* Universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās tiks atvērti 11 diabēta apmācību kabineti, bet bērniem ar cukura diabētu nodrošinās insulīna ievades komplektus.
* Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem zāļu kompensācijas apjoms palielinās no 75% uz 100%.
* Ārstēšana ar valsts apmaksātiem medikamentiem būs pieejama vēl papildu 200 C hepatīta un 200 pacientiem ar HIV/AIDS, sākot to agrīnākā stadijā.
* Reto slimību diagnostikai un ārstēšanai piešķirti 5 miljoni eiro. Paredzēts izveidot arī reto slimību kabinetu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
* Valsts sāks apmaksāt aknu transplantācijas un aortālā vārstuļa transkatetrālās implantācijas operācijas.
* Zobārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem valsts apmaksās 2,1 miljonu dažādu manipulāciju.
