“Valsts nekustamie īpašumi” atklāj, ko darīs ar 22 miljoniem eiro 0
2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.
Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.
“Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps “TabFab” kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,” teica Janvāre.
Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīcas pārbūvei un mēģinājumu zāles izveidei Lubānas ielā 80 būs vairāki ieguvumi.
Pirmkārt, Latvijas Nacionālā opera un balets varēs operatīvāk sagatavot, pielāgot un izmēģināt izrāžu dekorācijas, jo līdz šim to skatuves izmēģinājumi notika Latvijas Nacionālās operas un baleta Jaunajā zālē.
Otrkārt, jaunbūvējamā mēģinājumu zāle ar laiku varētu tikt atvērta arī pasākumiem plašākai publikai, tādējādi Šķirotavas rajonā radīsies vēl viena jauna kultūras telpa, kas mainīs šīs apkaimes norises.
Patlaban iesniegšanai būvvaldē tiek gatavots arī pilnais būvprojekts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kas atradīsies līdzās rekonstruētajam Okupācijas muzejam un Nākotnes namam.
Plānots, ka memoriāla būvniecības darbi tiks sadalīti vairākās kārtās, un arī to pirmais iepirkums varētu notikt šogad.
Tāpat ir uzsākts darbs pie tehniskās dokumentācijas ideju konkursam par ēkas Vecrīgā, Audēju ielā 7 pārbūvi. Jau tagad ir zināms, ka viens no konkursa aspektiem būs ieteikumi tās turpmākai izmantošanai.
Janvāre uzsver, ka VNĪ ir ievērojams būvniecības tirgus spēlētājs, kas, atjaunojot un remontējot savā pārziņā esošās ēkas, gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos iztērē vairākus desmitus miljonus eiro.
Savukārt veiksmīgu un saimnieciski izdevīgu būvniecības iepirkuma rezultātu nodrošina iespējami precīzāka uzdevumu formulēšana, atklāta komunikācija ar pretendentiem un laba pasūtītāja reputācija.
Pērn decembrī “Mercell” iepirkumu sistēmā veiktā piegādātāju aptauja apliecināja, ka VNĪ iepirkumi ir atpazīstami un pēdējos gados tiek pietiekami labi novērtēti.
Gandrīz 80% respondentu bija pozitīvs vērtējums gan par VNĪ veiktajiem iepirkumiem kopumā, gan par to administrēšanas kvalitāti, tehniskajām specifikācijām un pieejamās informācijas kvalitāti.
“Ja mēs kā pasūtītāji paši esam pārliecināti par to, ko vēlamies sasniegt, esam labi sagatavojuši mājas darbu, proti, spējam konkrēti noformulēt prasības, tad arī iepirkums kopumā būs veiksmīgs. Ļoti nozīmīga ir arī sadarbība ar telpu lietotājiem, lai mēs izprastu viņu vajadzības un varētu tās apmierināt iespējami labākajā veidā,” skaidro VNĪ valdes locekle.
“Mercell” iepirkumu sistēmā veiktā aptauja liecina, ka aptuveni trīs ceturtdaļas piegādātāju uzskata, ka VNĪ konkursos viņu piedāvājumi ir vērtēti godīgi un iepirkumos lēmumi ir pieņemti atklāti.
Janvāre šos rezultātus vērtē kā labus, jo kopumā tie apliecina, ka iepirkumi tiek organizēti pietiekami labā līmenī. Veiksmīgam iepirkumam un patiešām izdevīgu piedāvājumu saņemšanai ir svarīgi noteikt optimālus piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņus.
Tādā gadījumā gan būvniekiem ir iespēja izrēķināt savas iespējas, precizēt neskaidrās nianses, gan arī iepirkumu komisija var izsvērti pieņemt lēmumu.
Viņa atzīst, ka VNĪ vēlas padarīt iepirkumus starptautiskus, tādēļ piedalīties iepirkumos mudina arī būvniekus kaimiņvalstīs. Tiesa, visā Baltijas reģionā būvniecības nozare ir aktīva, tādēļ interese pagaidām nav pārāk liela.
Taču starptautisks vēriens bija pērn notikušajam “TabFab” radošā kvartāla metu konkursam, kurā pieteikumus iesniedza pretendenti ne tikai no Latvijas, bet arī Dānijas, Japānas, Lielbritānijas, Lietuvas un Itālijas.
Patlaban ar konkursa uzvarētāju Latvijas arhitektu biroju „NRJA” jeb “No Rules Just Architecture” notiek sarunas par būvprojekta izstrādi.
Par veiksmīgo “TabFab” radošā kvartāla metu konkursu Janvāre 30. janvārī stāstīs arī konferencē “Publiskie iepirkumi”, savukārt vakar, 17. janvārī konferencē “Intelektuāla iepirkuma radošie risinājumi” par šo konkursu pieredzē dalījās VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Jāpiebilst, ka 2019. gada otrajā pusē VNĪ būvniecības iepirkumus papildinās vēl viens jaunums, proti, prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM.
Pēc Janvāres teiktā, tas ir vēl viens veids, kā tiks uzlabots gan procesu caurspīdīgums, gan vienlaikus arī turpmākā būvniecības efektivitāte un kvalitāte.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700 ēkām 1,2 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā.
Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
