“ES fondu iespējas ir kā ilgtermiņa ieguldījums, kas daļēji jāsedz no savas kabatas  un kas nākotnē nesīs augstākus ienākumus lielāka apjoma un ātrāk pieejamas koksnes veidā,” teic Mazo meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Knipšis.
“ES fondu iespējas ir kā ilgtermiņa ieguldījums, kas daļēji jāsedz no savas kabatas un kas nākotnē nesīs augstākus ienākumus lielāka apjoma un ātrāk pieejamas koksnes veidā,” teic Mazo meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Knipšis.
Foto no personiskā arhīva

“Valsts nedod neko pretī. Uzliek mikroliegumu un viss,” uzskata meža īpašnieku pārstāvis Knipšis 17

Līga Abakuka, TV24

“Viss slēpjas kompensāciju apmērā, ko valsts maksā par to, ja ir jāierobežo saimnieciskā darbība mežā. Valsts neko nedod pretī – uzliek mikroliegumu un viss”, skarbo realitāti – pārāk mazās kompensācijas meža īpašniekiem, liedzot saimniecisko darbību savā mežā, TV24 raidījumā “Saimnieks.Zeme.Valsts,” izgaismo Jānis Knipšis, Mazo meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Kā raidījumā paskaidroja Knipšis, ja tev pieder mežs, tad tas ir tavs aktīvs un tu no tā ceri kaut ko iegūt. Tas ir tāpat kā, ja tev pieder dzīvoklis Rīgas centrā, bet pats dzīvojat Mārupē, no tā dzīvokļa ir jāiegūst kāds labums, vai to pārdodot, vai izīrējot.

“Meža īpašniekam ir tāpat – nav svarīgi to mežu nocirst, padarot to par izcirtumu. Viss slēpjas kompensāciju apmērā, ko valsts maksā par to, ja ir jāierobežo saimnieciskā darbība mežā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Turpinot, meža īpašnieks norādīja – ja valsts varētu piedāvāt adekvātu kompensāciju, tad viņš neredzot iemeslus, kāpēc pasākumus mežā nevarētu ierobežot. Problēma esot tajā, ka valsts neko nedod pretī – uzliek mikroliegumu un viss. “Kompensācijas ir, bet tās nesedz zaudējumus,” norādīja Knipšis.

Savukārt Dagnija Lazdiņa, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece uzskata, ka sliktākais esot tas, ka dara to vienkāršāko – aizliedz un neko nedara.

“Mums ir dažādi mērķi – ja mērķis ir kādas sugas dzīvotnes uzturēšana, tad mēs to dzīvotni uzturam. Ja ko tādu atrod saimnieciskā mežā, tas nozīmē, ka tā saimniekošana ir bijusi tāda, ka tā suga tur var dzīvot. Tālāk jāskatās, ko mēs drīkstam, vai nedrīkstam darīt, lai viņa joprojām tur būtu. Aizliedzot jebkuru mežsaimniecisko darbību reizēm neattaisnojas,” pārliecināta ir pētniece.

Lai kāds arī būtu mērķis – koksne, oglekļa piesaiste, kāds sugas dzīvotnes radīšana, Lazdiņa uzsver, ka tas viss kaut ko maksā.

“Man nepatīk, ka saka – kompensācijas, es teiktu, ka tā ir subsīdija vai atlīdzība par to, ka es mežā saimniekoju tādā veidā. Kompensācija nozīmē, ka ir zaudējumi, bet tas nav zaudējums, tas visiem ir ieguvums. Šo mežu saimniekus vajadzētu atbalstīt un  maksāt par to, ka viņi uztur šo dzīvotni,” uzskata “Silava” vadošā pētniece.

Skaties raidījumu “Saimnieks.Zeme.Valsts” TV24 sestdienās,19:00, vai platformā xtv.lv.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.