Valsts nav labs darba devējs zinātniekiem. Jāmeklē cits darbs? 0
Emociju pilna bija izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un zinātnieku tikšanās, taču risinājums smagajai finansiālajai situācijai netika rasts.
Jau ziņots, ka daudzos zinātniskajos institūtos pētniekiem šogad jāiztiek ar algu, kas krietni mazāka par minimālo atalgojumu, turklāt finansējums zinātnisko projektu īstenošanai šogad joprojām nav pilnībā sadalīts. Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs profesors Andrejs Siliņš stāstīja, ka starptautiskai izvērtēšanai nodoti 346 zinātnieku iesniegti pieteikumi projektu īstenošanai. Augstu novērtēti 64 procenti projektu, bet naudas pietiks nepilnai piektdaļai. Viņš lūdza Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sagādāt vēl 6,7 miljonus latu, lai varētu īstenot visus augsti novērtētos projektus. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete solīja, ka komisija varētu uzdot IZM sagatavot atbilstošus valsts budžeta grozījumus. Pats R. Ķīlis pēc sēdes gan sacīja, ka fiskālās disciplīnas dēļ diez vai šogad var cerēt uz budžeta grozījumiem.
R. Ķīlis, izraisot klātesošo sašutumu, secināja: “No tā, ko jūs sakāt, sanāk: valsts nav bijis labākais darba devējs zinātniekiem. Parasti šādā situācijā darba ņēmēji meklē citu darbu.” No viņa tālākās runas varēja spriest, ka valsts tomēr zinātnē kaut kad varētu ieplūdināt vairāk naudas, taču tad arī gaidāma lielāka IZM iejaukšanās zinātnisko institūciju darbībā.
Sēdes laikā vairākkārt tika uzsvērts: zemā atalgojuma dēļ no pētniecības aiziet izcili pētnieki. Uz zinātnieku jautājumu, kāpēc valsts konsekventi jau gadiem nepilda Zinātniskās darbības likumā noteikto, ka ik gadu valsts budžeta finansējumam zinātnei jāpieaug par 0,15 procentiem, līdz tas sasniegs vienu procentu no IKP, R. Ķīlis atbildēja, ka IZM pārvaldītajās nozarēs bieži vien netiek pildīts likums attiecībā uz finansējuma apmēru. Līdz ar to netiek pildīti arī Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka vadošajam pētniekam jāsaņem vismaz 413 lati mēnesī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško lika saprast, ka, cīnoties pret šo tiesisko nihilismu, varētu arī beidzot vērsties Satversmes tiesā. Sēdes laikā gan zinātnieki centās tikt pie naudas interesantākā veidā. Viņi cienāja sēdes dalībniekus ar auzu pārslu putru, pretī sagaidot ziedojumus “Zinātnieku zupas virtuvei”. Ziedojumu urnā pasākuma beigās atradās aptuveni 27 lati – kāds bija ziedojis pat veselu 20 latu banknoti.
R. Ķīlis no piedāvātās putras atteicās, paziņojot, ka tādas bauda tikai no rītiem.
