Politiskās debates uz nodokļu maksātāju rēķina: komerctelevīzijas cer uz 290 000 eiro 0
Gandrīz 300 000 eiro no nākamā gada budžeta būtu jāatvēl Latvijas komerctelevīzijām, lai priekšvēlēšanu periodā tās spētu nodrošināt kvalitatīvus politisko diskusiju raidījumus. Ar šādu prasību Saeimā atkārtoti vērsusies Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Pirms pieciem gadiem Saeima grozīja Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, nosakot liegumu 30 dienas pirms vēlēšanām televīzijā pārraidīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Tas kanāliem nozīmēja negūtu peļņu par politiskajām reklāmām. Tādēļ vienlaikus tika paredzēts, ka vēlēšanu gados tie no valsts budžeta varēs saņemt kompensāciju, ko drīkstēs izmantot politisko diskusiju raidījumu veidošanai.
Saeimā iesniegtajā nākamā gada budžeta projektā komerctelevīzijām šim mērķim atvēlēti 75 000 eiro, bet nozares pārstāvju un padomes ieskatā tas nav pietiekami kvalitatīvam, daudzpusīgam un līdzsvarotam priekšvēlēšanu debašu atspoguļojumam. Tādēļ vienlaikus ar budžetu Saeimā nokļuva arī NEPLP vēstule, kurā teikts: “Tā kā priekšvēlēšanu debašu atspoguļojums tieši un netieši ietekmē visu sabiedrību un šāds finansējums likumā noteikts tikai vēlēšanu gadā, tad NEPLP uzskata, ka ir būtiski noteikt šim mērķim samērīgu finansējuma apjomu, ņemot vērā reālās izmaksas priekšvēlēšanu raidījumu izveidei un atspoguļojumam televīzijā.” Saskaņā ar raidorganizāciju aprēķiniem, kopējās izmaksas priekšvēlēšanu raidījumu sagatavošanai ir aptuveni 290 000 eiro. Tādēļ padome aicina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju atbalstīt papildu finansējuma 215 000 eiro apmērā piešķiršanu. Šo naudu NEPLP konkursa kārtībā sadalītu tieši komerctelevīzijām, jo sabiedriskā TV priekšvēlēšanu diskusiju raidījumus var veidot par sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.
Septembra beigās par šo padomes ieceri izvērtās asa diskusija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas strādā arī ar plašsaziņas līdzekļu jautājumiem. Toreiz vairākums deputātu bija kritiski noskaņoti par papildu finansējuma prasību. “Latvijas nodokļu maksātāji maksā LR un LTV, viņi nemaksā komerctelevīzijām. Mums tas nav jādara, tas ir aplami, prasīt ceturtdaļmiljonu, tas ir nepareizi jau pašā saknē,” toreiz niknojās ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš. Līdzīgu viedokli pauda arī Boriss Cilevičs (“Saskaņa”). “Vai patiešām jāmaksā par politisko diskusiju organizēšanu, ja politiskās diskusijas tiek organizētas visu laiku?” viņš retoriski jautāja.
NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere gan paliek pie sava – priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi lieguši komertelevīzijām iespēju pelnīt ar politiskajām reklāmām, tādēļ neesot nekā peļama, ja valsts šos zaudējumus kompensētu, vienlaikus nodrošinot iespēju iedzīvotājiem ar politisko diskusiju starpniecību saņemt objektīvu un daudzpusīgu mediju informāciju. Tādēļ NEPLP atkārtoti vērsusies parlamentā – šoreiz jau pie Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, kas ir atbildīga par priekšvēlēšanu aģitācijas likumu.
Finansējuma pieprasījuma pamatotību liek apšaubīt arī apstāklis, ka priekšvēlēšanu diskusijas ir salīdzinoši populārs televīzijas produkts. Piemēram, 2014. gadā LNT rīkoja divus priekšvēlēšanu diskusiju raidījumus “Līderu debates. Premjeri” un “Līderu debates. Programmas”. Pēc pētījumu kompānijas “TNS Latvia” datiem, šos raidījumus vidēji ik minūti skatījās attiecīgi 6,2% un 3,9% Latvijas iedzīvotāju, bet kopumā tie piesaistījuši ap 22,3% auditorijas jeb 443 900 cilvēku. “Tie ir salīdzinoši labi rādītāji. “Premjeru debašu” reitings pat pārspēja atsevišķas sabiedriskās TV rīkotās politiskās debates toruden,” vērtē “TNS Latvia” rīkotājdirektors Mārtiņš Traubergs. Tātad šādi raidījumi spēj piesaistīt reklāmdevējus un nes televīzijām ieņēmumus.
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
NEPLP pārstāvji gan skaidro, ka šo debašu raidījumu sagatavošana esot ļoti dārgs process un nav garantijas, ka reklāmas ieņēmumi to segs. “Turklāt pastāv riski, ka reklāmdevēji varētu mēģināt ietekmēt raidījumu saturu,” piebilst D. Ķezbere. Tomēr uz jautājumu, vai NEPLP, sadalot naudu komerctelevīziju politisko diskusiju raidījumiem, noteiks, ka tajos nedrīkst būt reklāmas pauzes, padomes vadītāja atbildēja noraidoši: “Šādu ierobežojumu noteikt nebūtu pareizi. Taču mans viedoklis, ka šādiem raidījumiem nedrīkstētu būt privāti sponsori.” Kā arguments komerckanālu aizstāvjiem kalpo arī fakts, ka sabiedriskā televīzija kompensācijās par negūtajiem politiskās reklāmas ieņēmumiem saņemot 500 000 eiro un vēl 90 000 eiro budžetā iezīmēti tieši LTV priekšvēlēšanu diskusiju raidījumiem.
